“Man atbraucis līdzi cilvēks no Trikātas pagasta, kas ir Beverīnas novadā. Mūs uztrauc, ka Valkas novads mūs vēlas iekļaut savā teritorijā, taču mūsu viedoklis netika taujāts,” klāstīja Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Jānis Fūrmanis.
“Iedzīvotāji aicināja uz kopsapulci, sāka parakstu vākšanu. Savākti 603 cilvēki, kas liecina, ka cilvēki vēlas sadarbību Valmieras virzienā, uz Valmieras novada pusi. Vai tiešām neinteresē, ko domā iedzīvotāji? Novadu nedrīkst sadalīt, jo kā tad mēs varam plānot novada nākotni, ja mums jāskatās, vai kāds mūsu teritoriju nav iekarojis?
Tas izskatās apmēram pēc aneksijas: es to gribu un es to dabūšu. Mēs tā neesam ar mieru!" sacīja Fūrmanis.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Tiesa, februāra sākumā kļuva zināms, ka reformas kartē jau ieskicēts alternatīvs variants. Tā būtu atteikšanās no savulaik noteiktajiem novadu izveides kritērijiem.
