Rūpes par savu novadu un pilsētu, vietējās ekonomikas attīstība, iedzīvotāju drošība un labsajūta - šādas ir galvenās tēzes pēdējo mēnešu laikā jaundibināto lokālo partiju programmās. Vietējo partiju dibinātāji neslēpj, ka šādi rīkojas, jo Tautas partija un LPP/LC pašlikvidējušās. Perspektīvus jaunus partnerus no nacionālā līmeņa spēkiem agrākie "oranžie" vai "mācītāju partijas" pārstāvji neredz, bet vēlētāju apvienībām pašvaldību vēlēšanās startēt liegts.
Pagājušās nedēļas nogalē nodibinātā partija "Valmierai un Vidzemei" ir kārtējais, bet, visticamāk, ne pēdējais no jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas kā sēnes pēc lietus saradušies reģionos. Martā vietējās partijas nodibinātas Kuldīgā un Daugavpils novadā, bet Daugavpilī kopš gada sākuma oficiāli reģistrētas divas jaunas partijas - vienu vada domes priekšsēdētāja, otru - viņas vietniece. Vēl laicīgāk nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām sāka gatavoties Vidzemes partija, pagājušajā vasarā uz dibināšanu sapulcējot vairāku reģiona pašvaldību vadītājus. Tomēr jaunās partijas drīzāk būtu saucamas par vietējām nevis reģionālām, uzskata politologs Jānis Ikstens. Šāda tipa partijām visbiežāk nav nekādu nacionālā līmeņa ambīciju un izteiktas ideoloģiskas ievirzes, skaidro Ikstens. Vietējās partijas tipiski izmanto saukļus par uzņēmējdarbības veicināšanu, Eiropas fondu piesaisti, ceļu būvi, labāku izglītību un sociālu nodrošināšanu. Savukārt risinājumi pamatā saistīti ar vēlmi "izplēst" naudu no centrālā budžeta vai piesaistīt Eiropas finansējumu. Tāpēc vēlēšanās galvenais jautājums esot, vai cilvēki uzticas līderu grupai, kas šādus solījumus pauž, uzskata politologs. To apliecina arī partijas "Kuldīgas novadam" vadītāja, novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Šobrīd gan bijušajai Tautas partijas biedrei ne par vienu no lielajām partijām neesot pārliecības, ka tās varētu īstenot novada interesēm atbilstošu politiku. Arī tas esot iemesls, kāpēc bijušie "oranžie" Kuldīgas domnieki neizveidoja kādas lielās partijas vietējo nodaļu.
Savukārt cits skaidrojums ir partijas "Valmierai un Vidzemei" līderim, ilggadējam pilsētas domes izpilddirektoram Jānim Baikam.
Bet Daugavpilī nodibināto spēku - Attīstības partijas un "Mūsu partijas" - nosaukumus Ikstens nosauc par pilnīgi neko neizsakošiem. Tas esot zīmīgi, jo arī abu partiju programmas ir līdzīgas un tikpat labi varētu būt sarakstītas jebkurai citai Latvijas pilsētai - specifiskas lietas tur neesot aplūkotas. Tam nepiekrīt "Mūsu partijas" līdere, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājas vietniece Līvija Jankovska.
Lai gan pašvaldību līderi pauž gandarījumu par iedzīvotāju atbalstu, kas arī pamudinājis dibināt partijas, Ikstens jaunizveidotajām partijām nesteigtu prognozēt pārliecinošus panākumus vēlēšanās. Viņaprāt, iedzīvotājiem var rasties dziļas pārdomas: vai arī bez nacionālā līmeņa politiskās aizmugures novadam mūsu dzīve būs tikpat laba? Vēlētājiem esot lieliska izpratne par to, ka, " lūk, mūsu pilsētas oranžais mērs mums ir sagādājis sporta halli," uzskata politologs.
Līdz šim bezpartejiskais valmierietis Baiks nespēj slēpt sašutumu par šādām aizdomām. Savukārt Kuldīgas vadītāja Bērziņa atzīst, ka novads viņas bijušajai partijai var pateikties par daudz ko. Vēlāk gan viņa piebilst - ne jau viss ir noticis pateicoties Tautas partijai.
Šopavasar aktivizējusies arī Reģionu partija, kas grasās mainīt nosaukumu uz Reģionu aliansi. Savulaik tā izveidota kā Rīgas apriņķa novadu apvienība, bet nu piepulcējusi arī Salacgrīvas, Skrundas un Vecumnieku vadību un nākotnē neizslēdz iespēju startēt arī Saeimas vēlēšanās, stāsta partijas vadītājs Andrejs Ence. To pašu par Vidzemes partijas dibināšanas iemesliem saka partijas līderis, bijušais "Jaunā laika" pārstāvis un Rūjienas mērs Guntis Gladkins. Viņš apgalvo, ka Vidzemes partijas durvis ir plaši vaļā ikvienai pašvaldībai šai reģionā.
