"Bērna māja" jeb "Barnahus" ir Islandē radies modelis, kādā nodrošināt iespējami profesionālu un bērnam saudzīgu procesu, izmeklējot pret viņiem vērstu vardarbību.
Projekts ietver divas nozīmīgas daļas. Viena ir speciāli pielāgotas telpas izveide. Tajā bērns iespējami draudzīgā vidē var liecināt par dažāda veida vardarbības situācijām. To uzklausa viens speciālists, taču sarunai attālināti seko arī citas iesaistītās personas – tiesībsargājošo un sociālo iestāžu darbinieki. Sarunu vajadzības gadījumā var arī ierakstīt.
Savukārt otra nozīmīga projekta daļa ir speciālas komandas izveide un apmācīšana.
Labklājības ministrijas bērna mājas projekta vadītāja Ilze Bērziņa uzskata, ka gada laikā, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem šķēršļiem un milzu būvniecības izmaksu pieaugumu, izdarīts jau gana daudz – gan projekta daļā, kas attiecas uz speciāli pielāgoto telpu izveidi – tās atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā, gan arī projekta daļā, kas attiecas uz personāla sagatavošanu.
"Starptautiskais seminārs mums bija – dažādu profesiju pārstāvjiem. Tur bija 259 dalībnieki. Personāls mums ir diezgan gatavs. Cilvēki mums Latvijā – nav tā, ka viņi nebūtu līdz šim mācījušies. Pozitīvā ziņa ir arī tā, ka mums jau ir notikuši vairāki iepirkumi bērnu slimnīcā – savu darbu ir pabeidzis arhitekts, ir ēku detālplānojums pieejams, Rīgas būvvaldē ir atļauja pārbūvei. Ir noslēdzies iepirkums par ēku renovēšanau – abi posmi. Tas ir ļoti liels darbs," sacīja ministrijas pārstāve.
Bērziņa gan atteicās solīt kādus termiņus, kuros projekts būs pilnībā gatavs – gan pandēmijas, gan arī ģeopolitiskās situācijas un tās izraisīto cenu kāpuma dēļ, ko paredzēt ir ļoti sarežģīti. Taču viņa cer, ka projekts savu darbu varētu sākt nākamā gada pavasarī.
Tikmēr bērnu tiesību aizsardzības organizācijas "Dardedze" pārstāve Anda Avena neslēpj gandarījumu par projekta virzību. Pirms pieciem gadiem tieši "Dardedze" veica pilotprojektu, lai saprastu, kādai jābūt bērna mājai Latvijā. Avenas vērtējumā, ir svarīgi, lai projekts izdotos un funkcionētu viss, ko tas var sniegt. Tas ļoti palīdzētu sakārtot šobrīd tik ļoti nesakārtoto sistēmu.
"Ja skatās uz to bērnu situāciju šobrīd, tā sistēma ir ļoti, ļoti saskaldīta. Ir darbības, ko veic tiesībsargājošās puses, ir darbības, kuras veic sociālā puse, līdz ar to var nākties bērnam kaut ko jautāt vairākas reizes. Tiklīdz mēs viņam pārjautājam vēlreiz un vēlreiz, mēs mainām arī viņa stāstījumu zināmā mērā. Un tas ietekmē gan to, kā mēs varam šo lietu izmeklēt, gan arī to, kā jūtas bērns, kurš tiek atkal un atkal iztaujāts," norādīja Avena.
Līdzās bērniem draudzīgas vides radīšanai vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" pārstāve Gunita Krilova uzsvēra to, cik svarīgi strādāt ar sabiedrību, lai cīnītos ar vardarbību pret bērniem jau saknē. "Mūsuprāt, sauklis "Svešu bērnu nav" jau ir iedzīvojies, un ir ļoti svarīgi, ka mēs arī praktiski rīkojamies, ja ir kādas aizdomas, un nepaliekam vienaldzīgi," sacīja Krilova.
Jāsaka – lai arī skaidra termiņa, kurā bērnu māja sāks uzņemt pirmos cietušos bērnus, nav, tomēr Labklājības ministrijas bērna mājas projekta vadītāja Ilze Bērziņa cer, ka jau šajā vasarā būs iespējams izsludināt konkursu uz bērna mājas vadītāja amatu.
