Viesošanās viensētās un ciematos: Ķerot Latvijas Radio viļņus Lietuvas pierobežā

Latvijas Radio 90 gadu pastāvēšanas laikā ieņēmis būtisku lomu iedzīvotāju ikdienā visās Latvijas malās. Īpaši viensētu ikdienas ritējums, braucot no sētas uz sētu, šķiet, nav iespējams bez Latvijas Radio dažādo kanālu diktoru balsīm, ziņām, tirgošanās raidījuma, šlāgermūzikas vai brīvā mikrofona. Tiesa gan, daudzviet iedzīvotājiem ir arī savi novērojumi un ieteikumi, kas sabiedriskā radio darbībā būtu uzlabojams.

 

Klausās arī pierobežas lietuvieši

Suvainišķu ciems ir pāris metru aiz Latvijas – Lietuvas robežas, un tur vismaz autotransporta radiouztvērējā skaidri dzirdams Latvijas Radio 1. Lai arī robeža ir tik tuvu, daudzi ceļā sastaptie vietējie nerunā nedz latviešu, nedz krievu valodā, bet ir atvērti un priecīgi par ciemiņiem no kaimiņu radio.

Ciemā ir daudz vēsturisku koka namu spilgtās krāsās, pagalmi ir sakopti. Vienā no sētām satopama Regīna, viņa ir lietuviete, bet dzimusi Latvijā, runā arī skaidrā latviešu valodā. Viņa atzīst, ka mēdz klausīties Latvijas Radio: “Mums šeit ir dzirdams jūsu otrais radio. Tur ir vairāk mūzikas, bet arī veikalā kādreiz, kad gribu paklausīties, ne visai labi ķer. Es latviešu valodu saprotu, jo kādu laiku ar ģimeni dzīvojām Neretas pusē, un tur apkārt visi latvieši, tad nu sarunvalodu apguvu arī es. Tagad dažreiz noder arī šajā pusē robežai. Pamatā jau es tomēr klausos lietuviešu radio, bet varētu vairāk klausīties arī to otro latviešu, tur tā mūzika laba. Arī ziņas dažreiz paklausos, lai zinātu kas notiek Latvijā, jo brālis man dzīvo Neretā.”

Vēl mazajā lietuviešu ciematā kādā sētā lapas grābj Vida, arī šajā mājā latviešu dziesmas dažkārt var dzirdēt, tāpat ap Līgo svētku laiku biežāk ieslēdz tieši Latvijas radio un televīziju, lai dzirdētu koncertus un redzētu "Skroderdienas Silmačos". “Agrāk ļoti bieži ieslēdzām Latvijas Radio un klausījāmies mūziku. Kad biju jaunāka, man ļoti patika viens latviešu dziedātājs – Igo Fomins. Es pat plates dabūju un klausījos, viņš dziedāja gan krievu, gan latviešu valodā. Vēl “Prāta vētra” bija, bet pēc tam es vairs mūziķus nezinu. Ā, vēl mēs visi zinām Raimondu Paulu. Senāk, kad dzīvoju ar vecākiem tur, tuvāk upei, tad tēvs vienmēr klausījās tikai Latvijas Radio 1, īpaši laika ziņas. Mums šeit vienmēr patiesībā ir tā, kā Latvijas laika prognozēs, bet ar Lietuvas laika ziņām nesakrīt. Tāpat vecāki šeit, Suvainišķos, vienmēr centās paklausīties medicīnisko laika tipu, jo mums Lietuvas laika ziņās tādu neprognozē,” stāsta Vida.

 

Kā ceļojums laikā

Dodoties atpakaļ uz Latvijas pusi, uz robežas pirms Neretas sastapts vīrs lielā salmu cepurē, kurš savā ābeļdārzā nolasa pēdējos rudens ābolus. Arī Vidas ir lietuvietis, bet māja atrodas jau Latvijas pusē. Koka nams, raugoties no Lietuvas puses, izrotāts ar kokā grebtiem Lietuvas karogiem, bet no Latvijas puses ar mūsu karogu, kam nākotnē pievienošoties vēl cielavas grebums. Vidas stāsta, ka vairāk šad tad paklausoties Latvijas radio 4.

Savukārt vēl kādā pierobežas ciematā Ērberģē Jaunbriģenieku mājā Ēriks atrāda savu radio mašīnā, jo viņa iecienīto LR2 šajā vietā brīžiem noķert neizdodas, tādēļ, viņaprāt, apraide arī Latvijas pusē jāuzlabo: “Es parasti ieslēdzu radio virtuvē no rīta, tad uztaisu ēdienu un LR 2 fonā ir ikdiena, jo citu radio es nemaz nemeklēju. Brīžiem te zona ir, brīžiem nav."

Tālāk Kurmenes pagasta Kārklu mājās saimniece kopā ar mazmazmeitiņu, kurinot krāsni, atzīst, ka radio viņai dažkārt ir kā ceļojums laikā, kad skan senāki latviešu skaņdarbi. Tāpat kundze dalās ar savām pārdomām, ko vairāk vēlētos Latvijas Radio ēterā dzirdēt tieši nakts stundās, kad nemaz nenāk miegs: “Es pārsvarā klausos Latvijas Radio 1, jo man tā mūzika mazāk interesē, vairāk tie raidījumi par un ap cilvēkiem un viņu dzīvi. Protams, radio arī ir labas balsis. Dažreiz paklausos Radio 2, jo man patīk senāki ieraksti. Man personīgi patiktu, ja pa starpu mūzikai nakts stundās lasītu kādu dzeju, jo vecākiem cilvēkiem bieži nenāk naktī miegs.”

Braucot gar Mēmeles upi, kurai otrā krastā jau stiepjas kaimiņvalsts, pārslēdzot radiostacijas, vietējiem ir iespēja klausīties arī lietuviešu programmas. Ļaudis šeit arī atzīst, ka dažkārt mēdz paklausīties radio mūziku citā mēlē.

 

Kad netiek uz koncertiem

Taču Kurmenes "Austrumu" viensētā nekas cits kā Latvijas Radio neskanot, jo abi saimnieki mūža garumā cieši saistīti ar mūziku. Mājā, virtuvē uz krāsns sildās balts runcis, un fonā patiešām dzirdams pavisam nelielais, brīžiem čerkstošais radio. Anna Grise-Grundmane bijusi Valsts akadēmiskā kora soliste, un vīrs 20 gadus spēlējis Nacionālās operas orķestrī.

“Vienu laiku es biju pārgājusi uz "Klasiku", jo mēs abi esam mūziķi ar vīru, bet tagad vairāk esam pārgājuši uz Latvijas Radio 1, jo vīram vairāk patīk. Man savukārt patika, ka kādreiz Radio "Klasikā" bija iespēja brīvdienās pasūtīt skaņdarbus, bet tagad vairs nevar. Rīgā tik daudz skaistu koncertu notiek, bet mēs reti varam vairs aizbraukt, tad vismaz ir iespēja radio dzirdēt. Arī man vienreiz izdevās sazvanīt LR3 un pasūtīt spāņu skaņdarbu. Tāpat man ļoti patīk Sandras Kropas raidījumi LR1, bet ziņās man dažkārt traucē tēmu atkārtošana, kā tagad par bēgļiem. Vēl “Kā labāk dzīvot” ir ļoti labs raidījums, bet vīrs “Brīvo mikrofonu” un “Krustpunktu” klausās kā lūgšanu,” stāsta Anna.

Viņa vēl papildināja, ka radio rīta daļā pirmdienās varētu skanēt arī garāka kultūras afiša - gan par izstādēm, gan koncertiem Rīgā, lai lauku cilvēki būtu informēti jau krietnu laiku iepriekš, jo kultūras pasākumi jāieplāno.

 

Pat atpazīst diktoru garastāvokli

Kurmenes centrā vecās skolas mājā dzīvo Pēteris. Brīdi, kad pie viņa ciemojas Latvijas Radio, viņš nes malku istabā, kur savukārt skaļi skan LR 2. Vecais vīrs gan nav īpaši runīgs, taču, izdzirdot par radio apaļo jubileju, labprāt palepojas ar savu veco VEF rūpnīcas radioaparātu.

Braucot ārā no pagasta, Latvijas Radio iegriežas lielākā saimniecībā "Lauros". Turpat sētā ganās piena lopi, kuri arī bieži spiesti klausīties Latvijas Radio, smejas lauksaimnieks Gintauts.

“Man tas Latvijas Radio 2 ir uzstellēts ,un augšā virs mājas ir uzlikts skaļrunis, un tā mums te ārā visu dienu skan,” stāsta Gintauts.

Radio ceļojums gar pierobežas upes Mēmeles ciemiem noslēdzas Skaistkalnē, kur savukārt pie kādiem mājas vārtiem sastapta Rita. Viņai ir veseli divi radioaparāti. Viens atrodas arī dārza mājiņā, lai raitāk ietu zemes darbi, taču brīžiem lāga nav dzirdams Latvijas Radio 2. Bet viss esot atkarīgs no radioaparāta, jo mājās viņai ir arī jaudīgāks uztvērējs bez čerkstoņas. Ar Ritu piesēžam uz soliņa pie mājas, lai aprunātos par radio klausīšanās paradumiem, jo skaistkalniete Latvijas Radio kanālus klausās tik bieži, ka pat jūtot, kāds diktoriem ir garastāvoklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt