Dienas ziņas

100. jubileju svinēs Pārcēlājs Ē. Tomsons

Dienas ziņas

Briseles reakcija uz «Brexit» satricinājumiem

Ekspedīcija «100 zudušās mājas»

Viesatu pagastā iedzīvotāji dodas ekspedīcijā «100 zudušās mājas»

Ar fotoizstādi Jaunpils novada Viesatu pagastā noslēgusies ekspedīcija “100 zudušās mājas”. Trīs gadu laikā septiņās ekspedīcijās 76 bijušie un esošie pagasta iedzīvotāji sameklējuši vairāk nekā simt nu jau zudušās viensētas. Lielākoties tās pamestas pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.

Adrešu katalogs Jaunpils novada Viesatu pagastā uzrāda 45 mājas, bet vietējo atmiņās to ir daudz vairāk. 2015. gadā, kad kādā grāmatā uzieta, viņuprāt, kļūdaina vēsturiskā karte,  trīs domu biedrenēm radusies ideja doties zudušo māju meklēšanas ekspedīcijās.

“Tajā gadā mēs atradām 13 mājas. Pēc diviem gadiem gājām nākamajā ekspedīcijā un atradām 17 mājas, un šogad sasparojās visi viesatnieki un izgāja visu Viesatu teritoriju,” stāsta Sandra Šteina, viena no ekspedīciju organizatorēm.

Šogad notikušas vēl piecas ekspedīcijas, kurās atrastas vēl vairāk nekā 70 māju vietas.

Lielākoties par tām šodien vēsta vien vientuļš ozols vai liepa. Dažkārt saglabājušās arī krūmos ieaugušas drupas.

“Tai lielajā ziemā iegruva viss tas jumts. Dažkārt sapņos jau es redzu, ka es atjaunoju un tur vēl visu kaut ko tur daru,” Alfrēds Vilmanis stāsta, ka ''Mežsētās'' dzīvojis līdz 1966. gadam, bet apmēram desmit gadus vēlāk pie dēla uz Tukumu pārcēlusies arī mamma. “Bez ceļa palikām, var teikt. Tā kā perspektīvu tur vairs nebija, tad tur bija ļoti daudz jāiegulda. Ar visu lielo globalizāciju tie lauki lēnām izmirst, un tas ir neizbēgami.”

Viensētu stāsti ir visai līdzīgi. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados jaunieši izmantojuši teju ikvienu iespēju, lai pārceltos uz lielākiem centriem vai pilsētām. Kad novecojuši vecāki, mājas palikušas tukšas. Tomēr tās ir daļa no Viesatu vēstures, un tā ir jāsaglabā.

Pagaidām tā ir fotogrāfiju izstāde no ekspedīcijām Viesatu novadpētniecības istabā, bet vēlāk izstāde tikšot arī digitalizēta. “Ja mēs neapzināmies paši un arī saviem bērniem nemācām, kas ir bijis, un nemācām to vērtību, tad ir grūti pateikt, kas tad būs tā nākotnes bērnu vērtība. Tās saknes, kas ir šajā zemē, es uzskatu, ka tām ir jāpaliek un par tām ir jāstāsta,” saka Inese Mežgale, ekspedīcijas dalībniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti