ĪSUMĀ:
- Vānes skola – viena no trīs mazākajām Latvijā; 19 skolēni un 8 skolotāji.
- Pašvaldība tomēr nolēma pagaidām saglabāt šo skolu.
- Skola cer ar savu darbu iedvesmot citus novadus neslēgt mazās skolas.
- Tukuma novada Izglītības pārvalde piedāvā pārvadāt bērnus uz Kandavas skolām.
- Latvijā kopumā ir 17 pamatskolas, kurās mācās mazāk par 40 skolēnu.
- IZM vēlas mainīt skolu tīklu, lai tas būtu efektīvs un centrēts uz bērniem.
Tukuma novada Vānē ir aptuveni 800 iedzīvotāju. Vietējā Vānes sākumskolā mācās 19 skolēni un viņus ikdienā izglīto 8 skolotāji, no viņiem svešvalodas skolotāji strādā 0,2 slodzi.
Papildus vēl četri skolas pedagogi ir darba attiecībās vietējā bērnudārzā. Lai arī pašvaldībā jau bija sagatavots lēmums par skolas slēgšanu, deputāti tomēr nobalsoja pagaidām saglabāt šo skolu.
"Tas lēmums bija vairāk nepieciešams vietējai kopienai. Tāds grūdiens jeb atgādinājums – ja skolu gribam saglabāt, tad vecākiem ir jābūt šīs vietas patriotiem un jādomā, lai šos bērnu laistu skolā, nevis vestu uz citurieni," skaidroja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (Latvijas Reģionu apvienība).
Par to, ka šāda maza izglītības iestāde ir svarīga vietējai sabiedrībai, norāda arī skolā.
"Mēs ceram, ka mēs ar savu darbošanos iedvesmosim arī citus, arī citas pašvaldības saglabāt skoliņas, jo šie ir kā mazi kultūras izglītības centriņi. Tie, kuri varbūt nevar mācīties lielās skolās, lielās klasēs, var būt nelielā auditorijā, bet pamanīti un novērtēti," sacīja Vānes sākumskolas direktore Baiba Asmiņa.
Latviešu valodas skolotāja Daina Olšteina piebilda, ka "mēs varbūt esam īpaša skola tāpēc, ka puse no skolēniem mums ir audžubērni, kuriem ir vajadzīga ļoti uzmanīga un rūpīga pieeja".
Tiesa gan, bērnu skaits te ar katru gadu sarūk un esošie mācās apvienotajās klasēs.
Skolēnu izmaksas pašvaldībai mēnesī ir ap 10 000 eiro. Tukuma novada Izglītības pārvalde piedāvā pārvadāt bērnus ar skolas autobusu uz Kandavas skolām, bet Vānes sākumskolu reorganizēt par pirmsskolas izglītības iestādi.
"Nu lēmums būs jāpieņem, vēl jo vairāk, ja mēs zinām, ka šobrīd top valdības noteikumi, ka valstiskā līmenī noteiks arī šos ierobežojumus attiecībā uz izglītojamo skaitu," norādīja Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa.
Tikmēr vietējo iedzīvotāju ieskatā skola ir saglabājama un maziem bērniem doties uz cita rajona skolām 20 kilometru attālumā no rīta būtu sarežģīti.
"Man liekas, ka jebkurai skolai pagastā ir ļoti liela nozīme," pauda Vānes iedzīvotāja Ligita. "Jo iedomājieties – laukos, lai bērns tiktu uz skolu, cikos viņam ir jāceļas? Un cikos viņš tiek mājās? Nu kur pirmās klasītes bērns sešos jāceļ augšā, lai viņš tiktu uz skolu..."
Latvijā kopumā ir 17 pamatskolas, kurās mācās mazāk par 40 skolēnu. Tukuma novadā ir vairākas skolas ar nepietiekamu bērnu skaitu – Vānes skola, Zemītes skola un Cēres skola. Šādu "mazo skolu" likteni drīzumā varētu noteikt sāktā kārtējā skolu tīkla reforma.
"Mūsu mērķis ir kopīgi vienoties par kritērijiem, kurus ievērojot, mēs varētu nodrošināt bērnu centrētu un resursu efektīvu izglītības tīklu visā Latvijā," uzsvēra Izglītības ministrija Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Iesaistītās puses vēl lauž šķēpus par reformas kritērijiem, vai tos noteikt nacionālā vai reģionu līmenī, izvērtējot katru situāciju atsevišķi. Galvenie principi, ko izvērtēt: skolēnu skaits klasēs, attālums un laiks līdz citai izglītības iestādei, skolas materiāltehniskais nodrošinājums un pedagogu pieejamība.
KONTEKSTS:
Pēc "Apvienotā saraksta" iebildēm valdošā koalīcija vienojusies no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes izņemt Izglītības likuma grozījumus, kas būtu kalpojuši kā sākums skolu tīkla reformai. "Apvienotā saraksta" pārstāvju ieskatā šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu.
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības.
Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu.
