Vientuļie vecāki – sociāli neaizsargāti

Biļete uz Zooloģisko dārzu, brauciens uz Jūrmalu sauļoties vai bērnu vasaras nometnes - lietas, kas iepriecina ģimeni var būt grūti sasniedzamas vientuļajiem vecākiem, kas vieni audzina bērnus. Kamēr citur Eiropā ir virkne atbalsta pasākumu nepilnām ģimenēm, Latvijā par to tikai sāk domāt. Viedokļi gan nav vienoti. Labklājības ministrija uzskata, būtu nepieciešami nodokļa atvieglojumi, atbalsts bērna pieskatīšana, bet ir arī viedoklis, ka jārūpējas par visām ģimenēm ar bērniem un jauna statusa izveide tikai palielinās nepilno ģimeņu skaitu.

Vienai audzināt septiņus bērnus

„Tik, cik spēka ir, tik audzinu, katrā vietā ir savi knifi, kā bērnu audzina, kā palīdzi saprast lietas…” saka Sandra. Viņa pati strādā sociālajā dienestā. Viņa ir mazliet vecāka par 40 gadiem un ir uzaudzinājusi septiņus bērnus. Kad viņa palika viena, jaunākajiem dvīņiem bija vien divi gadi. Tagad trīs bērni vēl skaitās Sandras apgādībā. Dzīvoklī, kas ziemā jākurina pašiem un kurā ir četras istabas, ģimene dzīvo vēl kopā ar meitu un viņas divām meitiņām.

Bērnu daudz, bet Sandra jau 11 gadus ir vienīgā, kas par šo kuplo ģimeni rūpējas. Viņai gan pienākas pensija par viena apgādnieka zaudējumu. Bērni paši māk gatavot ēst, kurināt krāsni. Pretēji tam, ko nosaka likums, Sandra līdz bērnu 12 gadiem nevarēja viņus izvadāt uz skolu, bija jāstrādā. „Īsti neko nevar saplānot, visur jāpievelk jostas. Bērni nepaliek mazāki, bet aug lielāki, pusgada laikā man puikam izaug kāja par izmēru. Par piecīti vai latu taču nedabūs jaunus apavus. Kādreiz ir tā, ka liekas, kāpēc vispār to vajag. Bet, nu, bērni ir, kur viņus liksi…” saka Sandra.

Nomaksājot visus maksājumus, uz vienu cilvēku paliek 70 lati. Šī ģimene nav trūcīga vai maznodrošināta, tomēr bērnu skolas gaitas, ēdināšana, transports, apģērbs un citas ikdienas vajadzības ir dārgas. Mamma stāsta, ka tagad labi, ka skolēni uz skolu var braukt bez maksas, bet viņai, kopš lielākā daļa bērni izaugusi, par braukšanu jāmaksā. Tomēr ir vēl citas lietas: elektrība, mājokļa īre, kredīti par sadzīves tehniku, pulciņi skolā, vasaras nometnes, kas katru gadu iegriež robu ģimenes budžetā.

Par demogrāfijas plāniem. Sandra smejas. „Nu galīgi kreizī, nu kur vairāk… kurš ir ar mieru tagad dzemdēt bērnus, lai pēc tam būtu tādās grūtībās? Visi saka: bērnam jāaug ģimenē. Labi, viņš aug ģimenē, bet, ja aug viens pats, kāda starpība, kur viņš aug bērnunamā, kur viņš māti neredz, vai mājās, kur arī viņš neredz māti, kas no rīta līdz vakaram strādā?” retoriski vaicā Sandra.

Viņa saka, būtu labi, ja varētu vairāk laika pavadīt ar bērniem, kas paši nu iemācījušies sakārtot savu ikdienu, kamēr mammai nav laika atvest no skolas, pagatavot ēst vai vienkārši kopā pavadīt laiku - jo viņa strādā.

Tēvs braukā divās mašīnās; alimentus nemaksā

„Visi ienākumi veltīti tam, lai bērnam būtu dzīves vieta, apģērbs, lai es pati izbrauktu darbu, pārtika, bērnudārzs un viss…” - saka Alise, kura kopš dēla dzimšanas viņu audzina viena.

Viņam ir četri gadi, un viņš iet bērnudārzā. Tēvs alimentus nemaksā. Valsts maksā no valsts uzturlīdzekļu fonda nepilnus 40 latus mēnesī, bet tēvs tikmēr braukājot ar divām personīgajām automašīnām.

Alise nesaprot, kāpēc Latvijas valsts neatbalsta vientuļos vecākus, kas vieni pilda divu cilvēku pienākumus un nepanāk, ka, piemēram, viņas dēla tēvs maksā savu daļu. „Nezinu nevienu vientuļo māti, kas sēž uz sociālajiem pabalstiem, bet pazīstu sievietes, kuras strādā, cīnās, bērniem atdod visu un par to viņas pretim nesaņem neko. Tā ir ļoti liela sociālā nevienlīdzība. Strādājošie vientuļie vecāki ir jāatbalsta, piemēram Īrijā mātei vispār nav jāstrādā, jo darbs viņai ir audzināt jauno paaudzi,” saka Alise.

Garāka slimības lapa, ja bērns saslimis, atbalsts mājokļa iegādei vai lēts īres dzīvoklis, auklīte bērnam, statuss "vientuļais vecāks", darba devēju motivācija pieņemt darbā darbinieku, kas viens audzina bērnu, kā arī citi atvieglojumi darbojas citās Eiropas valstīs.

Tomēr visvairāk uztrauc tas, ka bērnam neviena cita nav. „Tad ir katastrofa, ja es saslimstu un man jāguļ slimnīcā. Tāpēc vientuļās mammas izdzen sevi līdz pēdējam, nesēžot uz slimības lapas. Bet, ja jāiet ir slimnīcā, tad tā ir katastrofa, jo bērnu nav, kur atstāt,” norāda Alise.

Alise uzskata, viens no būtiskiem atbalstiem ģimenei būtu, ja pašvaldība sociālos dzīvokļus ļautu par izdevīgāku summu iegūt arī vientuļajiem vecākiem. Viņa retoriski vaicā, ar ko viens vecāks, kas rūpējas par bērniem, ir sliktāks par diviem. Viņa norāda, ka joprojām pastāv aizspriedumi par to, kāpēc bērni aug nepilnās ģimenēs.

Vientuļajiem vecākiem ir lielāks risks būt trūcīgiem

Rīgas sociālajā dienestā no apmēram 60 000 personu, kas pagājušajā gadā saņēma sociālās palīdzības pabalstus, ceturtā daļa bija no nepilnām ģimenēm.

Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors skaidro, ka tikpat labi arī pabalstus var saņemt nevis vecāks, bet aizbildnis, tomēr uzsver, ka nepilnām ģimenēm ir lielāks risks būt trūcīgām. „Daļēji bērnu skaitu ģimenē kompensē neapliekamais minimums. Bet, jo vairāk bērnu ģimenē, jo lielāks risks to atzīt kā ar zemiem ienākumiem, jo vienkārši ienākumu ir par maz. Tie ir 90 lati mēnesī vai mazāk,” saka Moors.

Viņš uzskata, primāri jābūt bērniem nodrošinātai izglītībai un iespējām pavadīt brīvo laiku, tomēr aicina izvērtēt, vai nepieciešams vēl viena mērķgrupa, kurai domāts atbalsts. „Jebkurš lēmums rada sekas, jābūt uzmanīgiem, lai neveicinātu nepilnu ģimeņu rašanos. Daudzi dzīvo nereģistrētā laulībā, tāpēc šis jēdziens ir izplūdis. Jārunā par to, kā netieši atbalstīt ar nodokļu atvieglojumiem vai universāliem pakalpojumiem ģimenes, kurās ir bērni,” uzsver Moors.

Grūti noteikt, kam palīdzība ir nepieciešama

Demogrāfe Pārsla Eglīte uzsver, ka ir pārāk grūti noteikt, kura ir nepilna ģimene, kas drīkst saņemt atbalstu no valsts vai pašvaldības, un kurā tomēr ir vairāk kā viens apgādātājs. Piemēram, daudzas ģimenes nedzīvo kopā, jo tēvs var pelnīt iztiku citā valstī, vai arī vecāki var būt šķīrušies, bet abi rūpēties par atvasēm. Citās ģimenēs ir vecvecāki vai brāļi un māsas, kas palīdz rūpēties. Padomju laikā vientuļajiem vecākiem pienācās ikmēneša atbalsta pārdesmit rubļu apmērā, kā arī citi pasākumi, tad pieauga prasītāju skaits.

Grūti pateikt pēc vienas pazīmes, ka šim cilvēkam ir īpaši vajadzīga palīdzība. Ir jāpalīdz visām ģimenēm ar bērniem, ne tikai nabadzīgākajām. Arī nabadzības līmeni izkontrolēt ir grūti, tas ir aicinājums uz algas saņemšanu aploksnē, savu ienākumu slēpšanu utt.

Eglīte uzsver, pirmkārt jāīsteno jau plānotie pasākumi: atbalsts bērna pieskatīšanai, ja vecāki vēlas strādāt, kā arī nauda, ja bērnam nav vietas bērnu dārzā.

Ģimenes politikas pamatnostādnes, kas spēkā ir vēl trīs gadus, gan vispār nepieskaras jautājuma par vientuļajiem vecākiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas diskusijas vairāk ir par to, kas ir normāla ģimene, un tas ir ierakstīts Satversmē, ka tā ir „laulība starp divu pretēju dzimumu cilvēkiem.”

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) atzīst, ka 20 gadu laikā par vientuļajiem vecākiem nav domāts, tomēr beidzot jāuzsāk diskusija par to, kas ir normāla ģimene un vai ir ģimenes, kas pelnījušas lielāku atbalstu. „Ceru, ka diskusija attīstīsies, jo ģimenes valsts pamatnostādnēs šī grupa nav minēta. Tā kā esam sekulāra valsts, ceru, ka varam lūkoties pēc specifiskiem atbalsta mehānismiem tām sievietēm, kas vienas audzina bērnu. Tie būtu nodokļu atvieglojumi un bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, kas atvestu, piemēram, bērnus no skolas. Tas būs jāliek dienas kārtībā. Bet, ja kādam ir dūša pateikt, ka nereģistrētājās attiecībās dzimušie bērni ir mazāk vajadzīgi Latvijai, lai mēģina,” uzsver Viņķele.

Piemēram, Norvēģijā vientuļajiem vecākiem maksā par studijām, apmaksā transporta izdevumus, bērna pieskatīšanu, kā arī pārcelšanās izdevumus, meklējot jaunu darbu. Igaunija vientuļos vecākus atbalsta līdzīgi kā daudzbērnu ģimenes.

Uzskaite par to, cik daudz ģimeņu Latvijā ir tādas, kurās ir palicis viens no vecākiem, nav. Eiropas Savienībā rēķina, ka tā varētu būt pat ceturtā daļa. Lēsts, ka vientuļajām mātēm dzimumu nelīdztiesības dēļ ir mazāka darba samaksa, tāpēc jo sarežģītāk ir rūpēties par bērniem. Mātes ir vairāk pakļautas stresam, nepietiekami atpūšas. Pirms pāris gadiem pieņemta rezolūcija, kas aicina domāt par pārtikas taloniem, nodokļu atlaidēm, motivāciju darba devējam pieņemt darbā vientuļos vecākus, bērnu audzināšanas atbalstu, mazākām cenām mājoklim un citiem mehānismiem.

Problēmas ar savu tiesību aizstāvību Latvijā vientuļajām ģimenēm ir arī tāpēc, ka nav biedrības vai organizācijas, kas šo cilvēku intereses aizstāvētu. To var skaidrot gan ar to, ka joprojām sabiedrībā pastāv aizspriedumi.

Vientuļo vecāku nav bezdarbnieku rindās, jo viņiem nav iespēju to atļauties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti