Pēc ministra teiktā, viens no Valsts policijas priekšnieka amata pretendentiem nav varējis iziet poligrāfa pārbaudi "objektīvu iemeslu" dēļ. Ministrs atturējās minēt šos iemeslus, taču šis apstāklis, pēc Ģirģena sacītā, tiks ņemts vērā, lemjot par piemērotāko kandidātu Valsts policijas vadībai.
Pašlaik neviens no trim kandidātiem netiek izslēgts no konkursa.
Iekšlietu ministrs skaidroja: lai arī lēmumu par piemērotāko kandidātu Valsts policijas vadītāja amatam bija plānots pieņemt līdz septembra beigām, šis process kavēsies, jo vien pagājušajā nedēļā no Valsts drošības dienesta saņemti divu kandidātu kompleksās psiholoģiskās-poligrāfa pārbaudes rezultāti, kas tagad tiek vērtēti.
Ģirģens sacīja, ka tagad cer nedēļas, divu nedēļu laikā nākt klajā ar savu redzējumu par piemērotāko pretendentu Valsts policijas vadībai.
KONTEKSTS:
Iepriekšējais Valsts priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis gada sākumā pieņēma lēmumu par amata atstāšanu. Ķuzim 10. februāris bija pēdējā darba diena šajā amatā. No 11. februāra līdz konkursa beigām par Valsts policijas priekšnieka pienākumus izpildītāju nozīmēts Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Marta sākumā izsludināts konkurss uz Valsts policijas priekšnieka amatu. Augusta otrajā pusē kļuva zināms, ka Valsts policijas priekšnieka amata konkursa komisija noslēgusi darbu un iekšlietu ministram Ģirģenam virzīšanai amatā ieteikusi visus trīs kandidātus.
Konkursā pieteikušies trīs policijas virsnieki – Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvedis Normunds Grūbis un policijas dienestā esošie vienīgie ģenerāļi – pašreizējais Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.
Pirms lēmuma pieņemšanas par kandidāta virzīšanu iecelšanai amatā pēc iekšlietu ministra ierosinājuma konkursa komisijas sekretariāts nodrošināja kandidātu nosūtīšanu kompleksās psiholoģiskās-poligrāfa pārbaudes veikšanai. Tajā pārbaudīs, vai attiecībā uz komisijas ieteikto kandidātu nav konstatējami apstākļi, kas norāda uz personas atrašanos interešu konflikta situācijā vai citi apstākļi, kas var radīt risku attiecībā uz amata pienākumu izpildi.
Konkursa dokumenti paredz, ka iekšlietu ministrs pēc iepazīšanās ar komisijas rakstisku ieteikumu pieņems lēmumu par komisijas izvirzītā kandidāta vai kandidātu virzīšanu apstiprināšanai amatā uz pieciem gadiem Ministru kabineta sēdē.
