De Facto

De Facto 1. septembra temati

De Facto

Valsts nauda tērēta nepamatoti dārgiem operāciju materiāliem

Starp tukšām telpām un iekārtu par 500 000

Viens stāvs jaunceltajā Ogres slimnīcā izrādījies lieks

Vēl pavisam nesen celtajā “Ogres rajona slimnīcas” ēkā viens stāvs izrādījies lieks, jo valsts apmaksāto pacientu ir pārāk maz, savukārt maksas pacientu nav, atklājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Daudzprofila neatliekamās palīdzības slimnīcas sešstāvu ēka Ogrē celta 2010.gadā bez galvotiem kredītiem, tērējot pašu un Eiropas fondu līdzekļus, kopumā - ap trim miljoniem latu. Slimnīcas vadība tobrīd iekārtojusi un cerējusi aizpildīt 138 gultasvietas pacientiem no Ogres un apkārtējiem novadiem. Pāris gados dzīve pierādījusi ko citu.

Viens stāvs, kurā atrodas 38 pacientu gultas, kur katrā palātā ir gan tualete un duša, gan ielikts televizors, šobrīd stāv tukšs.

Slimnīcas vadība nolēmusi ar 1.septembri šo nodaļu slēgt. Valsts par tik daudz gultasvietām, cik ir slimnīcā, maksāt nevēlas, un ir gatava segt izdevumus par aptuveni 70 vietām, bet maksas pacientu acīmredzot trūkst.

Līdz ar to jau tagad nesenie attīstības plāni vairs nesakrīt ar realitāti. Tā kā šobrīd kurss pagriezts ambulatorās aprūpes virzienā, valsts naudas dalītāji arī seko katras slimnīcas hospitalizācijas tendencēm un aizrāda nepaklausīgajiem, starp kuriem līdere izrādās tā pati Ogres slimnīca. Šeit hospitalizē 73% no visiem cilvēkiem, kas nonāk Uzņemšanas nodaļā. Savukārt vidējais rādītājs starp līdzīga profila slimnīcām ir ap 50%, ne vairāk.

SIA “Ogres rajona slimnīca” direktors Dainis Širovs (LZS) raidījumam “De facto” kā argumentu augstajam stacionēto cilvēku skaitam nosauc faktu, ka apkaimes iedzīvotājiem nemaz neesot tik vienkārši nokļūt līdz slimnīcai vai tikt mājās no tās.

Ogrē ārstē vairāk nekā atvēlēts, sūkstās par zaudējumiem no tā, neizmanto vienu stāvu nesen būvētā slimnīcā un cer, ka valsts beigu beigās atlīdzinās.

Tai pašā laikā pašvaldības slimnīca pērn atļāvusies jaunu datortomogrāfu par 158 000 latu. Bet nu tā atvēzējusies 576 000 latu lieliem tēriņiem, lai tiktu pie magnētiskās rezonanses iekārtas. “Mēs izvērtējam tirgus situāciju, kāda ir pirktspēja un kādi pakalpojumi apkaimē pietrūkst un mūsu iedzīvotājiem ir ļoti liela nepieciešamība pēc pašreiz pašas modernākās tehnoloģijas,” tā Širovs. Viņš noliedz, ka biznesa aprēķins būtu balstīts uz cerību tikt pie valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Tomēr vienlaikus nekavējas izteikt vēlmi pie kvotām tomēr tikt, turklāt piebilstot: “mums nav pamata domāt, ka mēs nedabūsim.”

Tikmēr Veselības ministrija, kas par Ogres pirkumu nemaz tik apmierināta nav, jo jau esošās iekārtas valstī netiek pilnībā noslogotas. Un arī jaunas kvotas tā nesola. Ministrijā norāda, ka pašvaldība šos līdzekļus varēja investēt, piemēram, sava novada iedzīvotājiem sedzot pacientu iemaksu, lai palielinātu medicīnas pieejamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt