Pagājušogad bez dedzināšanas savas teritorijas sakopuši tikai 4 novadi - Vārkavas, Lubānas, Jaunpils un Vecpiebalgas. Skaidrot, kā viņiem tas izdodas, LTV devās uz Vecpiebalgas novadu.
Ar grābekli un tikai – tā Vecpiebalgas pusē iedzīvotāji tiek galā ar pērno zāli.
Vecpiebalgas iedzīvotājs Aleksandrs gan atzīst, ka “ir cilvēki, kas neklausa un neklausīs”.
Viņš godīgi atzīst, ka ir dedzinājos kūlu, kad dzīvoja Kurzemē. Tagad, kopš dzīvo Vecpiebalgā, vairs nededzina.
“Godīgāki cilvēki. Te neredz apkārt, ka dedzinātu kūlu. Variet braukt, kur grib, te rādiusā…” saka Aleksandrs.
“Nededzinām. Nu kā? Lai nebojātu gaisu. Lai būtu tīrs gaiss un skaisti būtu,” saka vietējā iedzīvotāja Tatjana. ““Var sadegt ne tikai šķūnis, vai siena šķūnis, bet arī māju var pazaudēt.”
“Bez uguns jau nevar. Uguns dara labas lietas. Bet, kad viņa paiet pati savu gaitu, nu tad skāde ir liela...” spriež novada iedzīvotāja Rasma.
“Te solīdi cilvēki, sakopj visu, kas tiesa, tas tiesa. Jā! Tāpēc es saku, es pirku te dzīvokli. No Ogres rajona Krapes atnācu. Jo te pīles, dīķi un ūdensrozes…” saka Vecpiebalgas iedzīvotāja Viktorija Gatere.
Pašvaldības policijas novadā nemaz nav. Ar visu tiek galā Valsts policija.
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš (“Novada attīstībai”) domā, ka iedzīvotājus no kūlas dedzināšanas attur nevis sodi, bet “drīzāk tā ir izglītošanās un izpratne”.
Savulaik kūlu dedzināja arī Vecpiebalgā, un bija gads, kad kūlas ugunsgrēks beidzies ar cilvēka bojāeju. Tāpat te atzīst, ka dedzināšanas riski pastāv. Taču galvenais noteikums ir sev piederošas teritorijas kopšana un apstrādāšana.