Bet otrā depo telpas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) slavēja, pozitīvi vērtējot, ka tā darbinieki daļu remontus veikuši paši par saviem līdzekļiem.
Tā kā Liepāja ir sadalīta divās daļās, kuru pa vidu šķērso dzelzceļš, pilsētā ir nepieciešami vairāki ugunsdzēsības depo un posteņi, pretējā gadījumā vilciena satiksmes dēļ var tikt liegta pieeja negadījuma vietai.
Vecliepājā esošā dienesta 1. daļa ir salīdzinoši labā stāvoklī, jo tajā ir veikti uzlabojumi pašu darbinieku spēkiem.
“No šī depo un ugunsdzēsējiem var mācīties ļoti daudz. Mēs redzam, ka arī cilvēki par saviem līdzekļiem iekārto savas telpas, un tā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un iekšlietu daļu lielākā problēma - resursu, finansējuma trūkums, jo diemžēl finansējuma trūkuma dēļ mēs nespējam pilnvērtīgi uzturēt infrastruktūru, apģērbt gan ugunsdzēsējus, gan policistus, gan robežsargus. Mums tiešām ir ļoti daudz problēmu,” atzina iekšlietu ministrs Ģirģens.
VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris, pulkvežleitnants Vilnis Bents stāstīja, ka “iepriekš ir bijis tā, ka mēs principā esam centušies paši par saviem personīgajiem līdzekļiem šīs telpas remontēt. Cik tas ir iespējams, jo mums ir cilvēki, kuri strādā kādās būvfirmās, ja ir iespēja kaut kur kādus būvmateriālus dabūt, vai paši pērkam”.
Jaunliepājas daļā atrodas ugunsdzēsēju 2. depo, kurš ir kritiskā stāvoklī, jo daļa no telpām neatbilst pat elementāriem drošības standartiem.
Vilnis Bents pastāstīja, ka šo ēku finansiāli nav izdevīgi atjaunot, jo tā ir celta vairāk nekā pirms simt gadiem. Telpu stāvoklis un plānojums, īpaši ziemas apstākļos, apgrūtina nokļūšanu uz nelaimes gadījumu vietām.
“Kad kūst sniegs, tad ūdens tek iekšā depo telpās, līdz ar to elektrības vadi, elektroinstalācija tiek bojāta, un ziemas laikā, kad ir atkusnis un atkal piesalst, var būt arī tādi gadījumi, ka ir ļoti grūti attaisīt vārtus, lai varētu izbraukt uz notikumu,” stāstīja Bents.
Lai valstī sakārtotu visas dienestu ēkas, Iekšlietu ministrija ir aprēķinājusi, ka nepieciešams vairāk nekā 101 miljons eiro.
Šonedēļ valdības ministri uzklausīja ziņojumu, kurā tiek minēts, ka pastāvīgs finanšu trūkums ēku sakārtošanai rada arvien lielāku līdzekļu nepieciešamību nākotnē, kas palielina ēku uzturēšanas izdevumus, ietverot apkuri, elektroenerģiju un avārijas darbu izmaksas.
