Latvijas Organiskās sintēzes institūtā tiek atklātas, radītas un attīstītas jaunas zāles un pētīti jau esošo zāļu trūkumi. Šajā laboratorijā pašreiz strādā pie ārzemju zāļu firmas pasūtījuma. Kā stāsta institūta direktora vietnieks Osvalds Pugovičs, ražošanas procesā ir visādi blakusprodukti, kurus sauc par netīrumiem. Zinātniekiem uzdots atklāt, kāpēc šie netīrumi rodas un attiecīgi kas jāmaina zāļu ražošanas gaitā.
Latvijas zinātnisko institūciju izvērtējumā piecu punktu skalā Organiskās sintēzes institūts ieguvis maksimālo vērtējumu. Vēl 14 zinātniskie centri novērtēti ar četriem punktiem, kas tos pēc starptautisko ekspertu domām ievieto pasaules līmeņa pētnieku vidū. Šajā sarakstā ir seši Latvijas Universitātes institūti, Stradiņa slimnīca, Koksnes ķīmijas institūts un vēl vairāki citi.
„Viena lieta ir tā, ka mēs šodien saņemam tā kā skolā atzīmes – tur četrinieki, piecinieki, trijnieki. Bet mums interesētu izlasīt, ko tad eksperti ir uzrakstījuši pamatojumā, jo, liekot atzīmi, viņiem bija jāņem vērā ļoti daudz dažādu faktoru, viņu pašu subjektīvās domas. Gribētos to izlasīt, lai izdarītu secinājumus, kā mums dzīvot tālāk,” saka Pugovičs.
Ministrija sola katram vērtētajam institūtam drīzumā izsūtīt pilnu vērtējumu. Tas izgaismojis ne tikai 15 izcilniekus un 33 insitūtus, kas atzīti par spēcīgiem vietējā mērogā, bet arī teju simt pētnieciskos centrus, kuru darbība novērtēta tikai apmierinoši vai pat vāji. „Viens no skarbās patiesības vislielākajiem ieguvumiem ir tas, ka nekā nedarīšana vairs nevar būt variants, tā vairs nav opcija,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).
Gandrīz droši, ka uz šī vērtējuma pamata Latvijā zinātnisko institūtu kļūs mazāk. Ministrija līdz jūlijam liks priekšā valdībai plānu, kā tālāk attīstīt labākos un kuri institūti jāapvieno. „Tas zemākais novērtējums ļoti bieži ir tieši tāpēc, ka tās ir ļoti mazas vienības, ļoti nelielas vienības, struktūras dažādās fakultātēs. Ir nepieciešams, lai tie zinātnieki apvienotos lielākās grupās un iegūtu kritisko masu, lai var tālāk attīstīties,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.
Izglītības un zinātnes ministram šis vērtējums arī licis nonākt pie secinājuma, ka – viņa paša vārdiem – zinātnei krimināli trūkst finansējuma. Kuri institūti atzīti par visvājākajiem, ministrija vēl neatklāja.
