Vienotu juristu kvalifikācijas eksāmenu cer ieviest 2021.gadā

Nepieciešamie likuma grozījumi tiek virzīti saskaņošanai Ministru kabineta komitejā 27.novembrī, un tālāk par eksāmenu jālemj valdībai. Līdz šim augstskolas sagatavojušas juristus gan ar ļoti zemu, gan augstu profesionalitāti, norādījuši darba devēji, un pēc divus gadus ilgām diskusijām, reforma beidzot virzās finiša taisnē. Latvijas vadošo universitāšu viedokļi par to gan atšķiras.

Atsevišķas augstskolas pauž bažas par vienota standarta ieviešanu, kas neparedzot specializēties kādā konkrētā tiesību jomā. Tāpat reforma paredz likvidēt profesionālās bakalaura studiju programmas, kuru beidzējiem piešķir juriskonsulta kvalifikāciju.

Vienota juristu kvalifikācijas eksāmena nepieciešamību valdība atbalstīja jau pirms diviem gadiem. 27.novembrī likuma grozījumus saskaņos Ministru kabineta komitejā. Paredzams, ka zaļā gaisma eksāmenam varētu tikt dota jau šī gada beigās un pirmais vienotais eksāmens varētu notikt 2021.gadā. Šāda ideja nākusi no darba devējiem, kas norādījuši - ne visas augstskolas sagatavojot profesionālus juristus. Tieslietu ministrija norāda, vēl nepieciešams vienoties par dažām nesaskaņām ar iesaistītajām pusēm.

“Tie iebildumi daļēji ir saistīti ar naudu. Tie, kas būtu eksaminētāji, gribētu, lai viņiem par to maksā, bet mēs uzskatām, ka tas ir goda pienākums,” stāsta ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina. “Mums ir arī nesaskaņas ar Latvijas Rektoru padomi. Tai skaitā viņi mazliet iebilst pret to, ka mēs piedāvājam eksāmenu kārtot vienlaikus datora vidē, speciālā vidē, kas mums šķiet piemēroti mūsdienām,” atzīst Medina.

Pārmaiņu īstenotājas būs augstskolas, kas pašlaik gatavo topošos juristus. Tai skaitā Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes programma katru gadu ir viena no pieprasītākajām. Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa atbalsta pārmaiņas. Uz trūkumiem sistēmā savulaik, pirms pieciem gadiem, norādīja iepriekšējā studiju akreditācijas komisija.

“Diemžēl atsevišķām augstskolām mērķis ir peļņas gūšana, nevis kvalitāte,” saka Rodiņa. “Dažās augstākās izglītības institūcijās šīs programmas ir vājas un neatbilst Eiropas Savienības standartiem. Uz kvalitātes dažādiem standartiem ir norādījuši arī darba devēji. Juristu eksāmens ir arī kā sava veida atbildes reakcija uz kvalitātes kontroles robiem,” norāda Rodiņa.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitāte ieceri kritizē. Tā piedāvā specializēties medicīnas, policijas vai sociālajās tiesībās, ko citas augstskolas nepiedāvā. Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks teic, vienotā eksāmenā studenti iegūšot nepieciešamo jurista kvalifikāciju, taču specializācija pēc tam tāpat būšot jākārto, lai varētu strādāt, piemēram, prokuratūrā vai par maksātnespējas administratoru, vai notāru.

“Mums ir specializācijas, pieņemsim, „Policijas darbs”, „Medicīnas un sociālās tiesības”. Ja tiek ieviests valsts vienotais juristu kvalifikācijas eksāmens un tur ir paredzēti studiju kursu bloki, pieņemsim, administratīvās tiesības, civiltiesības, starptautiskās tiesības, komerctiesības, šie bloki - ne sociālās tiesības, ne policijas tiesības, ne medicīnas tiesības, ne vēl jo vairāk operatīvais darbs - tur paredzēti nav,” skaidro Vilks.

Reforma turklāt paredz atteikties no juriskonsulta studiju standarta, kas iegūstams profesionālās bakalaura studijās četru, nevis piecu gadu garumā kā nepieciešamā jurista kvalifikācija. Tas nepieciešams, lai izvairītos no situācijas, ka atsevišķi studenti vēlētos iet vieglāko ceļu un vienoto eksāmenu nekārtotu. Arī pret šīm pārmaiņām ir Stradiņa universitāte. Reforma paredz, ka juriskonsulta standartu likvidēs jau 2019.gada vasarā.