Kopš aizvadītā rudens dažādos Latvijas novados darbu sākuši kopumā 59 valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri jeb tā dēvētās vienas pieturas aģentūras.
56 centri izveidoti novadu nozīmes attīstības centros, bet kopš šā gada vasaras vienas pieturas aģentūras ir arī trijos reģionālās nozīmes attīstības centros – Balvos, Tukumā un Smiltenē.
Dažos novados vienotā klientu apkalpošanas centra atvēršana nozīmē arī pa kādai jaunai darbavietai, bet izplatīta ir prakse valsts institūcijām domāto iesniegumu pieņemšanu uzticēt cilvēkiem, kas jau strādā pašvaldībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta Vienas pieturas aģentūras nodaļas vadītāja Maija Anspoka saka:
„Tā sākotnējā ideja, ka valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri ir tikai tāds īss starpposms, pastnieks valsts pakalpojumiem, šobrīd ir attīstījusies tālāk, un šiem klientu apkalpošanas centriem ir jākļūst par padomdevējiem. Klientam ir jāaiziet uz šo centru, bet centra speciālistam ir jāpalīdz šiem klientiem, ne tikai fiziski jāpieņem pieteikumi, bet arī jāpalīdz klientam saprast, kā tas pieteikums ir pildāms. Tādēļ mēs arī mācām šos klientu apkalpošanas centru speciālistus divas reizes gadā.”
Jaunpiebalgas novadā vienotais klientu apkalpošanas centrs strādā kopš pērnā gada novembra. Novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, vaicāts par galveno ieguvumu iedzīvotājiem, nosauc iespēju ietaupīt laiku un naudu:
„Noteikti ir labāk iedzīvotājiem gan iesniegt dokumentus, gan saņemt atbildes, netērējot veselu dienu viena jautājuma dēļ. Līdz Cēsīm mums ir 60 – 70 kilometru, un daudziem vajag veselu dienu, lai tos izbraukātu.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta direktors Jānis Glazkovs starp būtiskiem vienas pieturas aģentūras darbinieku pienākumiem min vēl kādu:
„Šo centru speciālistiem ir duāla loma. Viena loma ir apkalpot savas pašvaldības klientus, otra loma – pieņemt fiziskos iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Attiecībā uz pārējām institūcijām, kas ietilpst šajā pakalpojumu grozā, viņi pilda ļoti būtisku lomu, apmācot iedzīvotājus izmantot izveidotos e-pakalpojumus. Ja cilvēkam ir iespēja pieslēgties…un šī iespēja ir nodrošināta šajos centros, jo visi ir aprīkoti ar brīvpieejas datoru, ir aprīkoti ar e-ID lasītāji, gan virkne pakalpojumu ir pieejami ar internetbankas autentifikāciju. Un šie speciālisti klientus soli pa solim apmāca, kā strādāt elektroniskajā vidē.”
Vienotajos klientu apkalpošanas centros iedzīvotāji var klātienē pieteikt dažādus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumus, kā arī saņemt konsultācijas par tādu iestāžu kā Uzņēmumu reģistra, Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinātības valsts dienesta un vairāku citu iestāžu e-pakalpojumiem. Gazkovs domā, ka
tieši vienas pieturas aģentūru speciālisti nākotnē varētu būt tie, kas apmācīs iedzīvotājus izmantot oficiālās elektroniskās adreses, ko plānots ieviest no 2018. gada 1. jūlija.
„Mēs pakāpeniski jaucam nost savulaik izveidotās un ļoti izteiktās robežas starp dažādām ministrijām, starp dažādām institūcijām, starp pašvaldībām un tiešajām valsts pārvaldes institūcijām, jo beigu beigās klients ir iedzīvotājs,” saka Gazkovs.
Nākamgad jau esošo vienas pieturas aģentūru tīklu ir plānots vēl paplašināt, atverot aptuveni 20 vienotos klientu apkalpošanas centrus.
