Lai izveidotu valdību, jāvienojas par rīcības plānu, tomēr par taktiku izlemj premjera amata kandidāts: sākotnēji izveidot rīcības plānu vai vienoties par nominantiem. “Šajā fragmentētajā politiskajā vidē, man liekas, pareizāk būtu izveidot darba plānu, vienoties, ka valdība darīs šos darbu, vienoties, kas tā būs par koalīciju, un tad mēģināt atrast labākos šī darba veicējus,” sacīja Ašeradens.
Būtiski ir plašajā partiju spektrā vienoties par konkrētām lietām, kas ir darāmas.
“Būtu neapdomīgi kādam piesolīt amatu un vēlāk teikt – par šo nerunājam, par to nediskutējam un to nedarām,” piebilda politiķis.
Arī vēlāk pirmdienas pēcpusdienā "Jaunās Vienotības" valdes locekļi un jaunievēlētie Saeimas deputāti kopsēdē vienojās, ka partijām, kas iesaistītas valdības veidošanas sarunās, ir jāvienojas par galvenajiem darāmajiem darbiem. Partiju apvienībai svarīgs arī topošās valdības redzējums par darāmo aizsardzībā, izglītībā, iekšējā drošībā un tieslietās, novadu attīstībā un nevienlīdzības mazināšanā sabiedrībā.
Viņaprāt, potenciālie sadarbības partneri būtu spējīgi vienoties par “lielām vērtībām”, piemēram, par “eiroatlantisko izvēli”, valsts valodu skolās. Tāpat visi piekrītot reģionālās reformas nepieciešamībai, lai gan redz atšķirīgus scenārijus. Līdzīgi esot ar fiskālo politiku. Taču “velns ir detaļās”, un tas redzams attiecībā uz partiju nostājām par veselības aprūpes reformu, norādīja Ašeradens.
Viņš iesaka premjera amata kandidātam sākotnēji vienoties par prioritārajiem 3-5 darbiem. “Baidos, ka šeit bez komplicēta koalīcijas līguma mēs neiztiksim.”
Tāpat Ašaradens atzina, ka jaunās valdības izveides process ir visai dinamisks un piecu partiju koalīcijas piedāvājums ir adekvāts. To gan “Jaunā Vienotība” vēl plāno vērtēt.
Partijai gan ir būtiski iebildumi pret to, ka ārlietu ministra amatam vēlas virzīt profesionālu diplomātu, nevis politisku diplomātu. Tas neesot pareizi, un partiju apvienība gatava cīnīties par to, lai šajā amatā būtu politisks ārlietu ministrs.
KONTEKSTS:
13.Saeimas vēlēšanās visvairāk mandātu – 23 – ieguva "Saskaņa", kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties.
Pirmajā nedēļā pēc vēlēšanām iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija, kurām ir 16 deputātu mandāti katrai.
Pirmajā nedēļā pēc vēlēšanām Jaunā konservatīvas partija nāca klajā ar piedāvājumu piecām partijām veidot kopīgu valdību, atstājot ārpus tās Zaļo un Zemnieku savienību un partiju "Saskaņu". Tomēr citi politiskie spēki nesteidza paust savu atbildi par piedāvājumu. Tikmēr "KPV LV" vēlas tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, tostarp "konsultāciju formātā" ar "Saskaņu".
