„Vienotības” domes priekšsēdētājs, Cēsu mērs Jānis Rozenbergs jau pašā sākumā atklāja, ka, gatavojoties domes sēdei, viņš daudz domāja par partijas nākotni, un tīri emocionāli sajūta esot smaga: "Mums ir pazudis mērķis. Ir sajūta, ka esam zaudējuši ticību paši sev. (..) Mums ir jāmainās un jāveic partijas restarts. Ir daudz jautājumu uz kuriem nav atbildes. Tas šīs pārdomas rada diezgan smagas," sacīja Rozenbergs.
Tikmēr politologs Ivars Ījabs, kurš bija aicināts raksturot „Vienotības” vietu Latvijas politiskajā ainavā, lai gan atzina, ka pragmatiski prorietumnieciskās, sistēmu veidojošās partijas nišā tai konkurentu īsti neesot, norādīja arī uz vairākiem riskiem. Piemēram, Ījabs prezentēja socioloģisko pētījumu par „Vienotības” elektorāta attieksmi pret partiju:
„”Vienotības vidējais vēlētājs par savu partiju nav īpaši augstās domās, viņš to uzskata par ietekmīgu, nopelniem bagātu, bet - krietni vairāk nekā „zaļzemnieku” vai Nacionālās apvienības vēlētājs savējās partija – uzskata par salīdzinoši augstprātīgu, diezgan bezprincipiālu un ar dubultmorāli, un tādu, kas vismazāk tur solījumu.”.
Es gribu dzirdēt, ko “Vienotība” darīs ceļā uz Latvijas simtgadi, bet gribu arī, lai mēs nepieveram acis uz to, kas notiek mūsu pašu dārziņā – savukārt tā savā runā paziņoja premjere Laimdota Straujuma:
„Sabiedrības uzticība un ticība ir atkarīga no mūsu spējas neapkarot vienam otru, vienoties un īstenot savus lēmumus.
Tāpēc ierosinu veidot pārmaiņu grupu, kurā darbosies gan mana biroja cilvēki, gan Saeimas frakcijas cilvēki, gan “Vienotības” valdes pārstāvji un partijas izpilddirektors. Es, kā valdības vadītāja, visi mūsu ministri valdībā, esam gatavi strādāt kopā.” Premjeres teiktais partijas vadītājai Solvitai Āboltiņai bijis pārsteigums – tā viņa apgalvoja žurnālistiem, lūgta komentēt šo ieceri:
„Manā uztverē partiju sakārtot var tikai pati partija. Neviens no malas; premjeres birojs, kurā nav partijas biedru, nevar sakārtots partiju. Tāpēc ir valde, ir dome, ir frakcija, kas var pieņemt lēmumus katrā konkrētajā situācijā. Premjeres piedāvājums tiks pārrunāts, lai precizētu, ko viņa ar to ir domājusi. Nav nekādu pretrunu, es ļoti priecājos, ka premjere nāk ar šādu piedāvājumu.”
Savā uzrunā Āboltiņa pati arī apgalvoja, ka uzskata par nepieciešamu diskutēt par pārmaiņām partijas vadībā, tomēr no viņas teiktā bija noprotams, ka tā būšot vien nākamā gada nogalē paredzētā „Vienotības” kongresa atbildība. „Vienotības” līdere arī sūdzējās par negatīvās informācijas lavīnu, kas gāžoties pār partiju, taču tāpēc nolaist rokas nedrīkstot, jo politiskajā spektrā neesot citu, kas spētu pildīt “Vienotības” lomu. Tāpat Āboltiņa aicināja neaizrauties ar partijas biedru publisku kritizēšanu:
„Nenoliedzami kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām “Vienotības” tēlu ļoti nopietni iedragājuši vairāki notikumi un atsevišķu biedru rīcība - aizdomas par balsu pirkšanu, braukšana dzērumā un mana rīcība pensionāru piketā. Katram no mums iekšēji jārod drosme atzīt savu kļūdu un atbilstoši rīkoties. Tomēr “Vienotība” kā politiska organizācija nav tikai tie politiķi, kas pieļāvuši kļūdas, “Vienotība” ir komanda, kuras stiprā puse līdz šim ir bijusi tās padarītie darbi. (..)Ticiet man, mēs nekļūsim stiprāki, lieku reizi publiski iesitot tiem, kas paklupuši vai kļūdījušies.”
Viens no skeptiskāk noskaņotajiem domes sēdes dalībniekiem bija Viļānu novada nodaļas vadītājs Juris Vidiņš, kurš jau pērn bija kritis partijas vadības nežēlastībā un pat gandrīz tika izslēgts. Arī sestdien Vidiņš kritizēja Āboltiņas runu:
„Es uzskatu, ka tur vairāk bija frāzes, nekāda liela satura nebija, viss jau kādreiz dzirdēts. Domāju, ka Āboltiņas kundze sevi ir izsmēlusi, (..) domāju, ka viņai būtu jāprotas un jāizmanto iespēja partijas kongresā atkāpties no partijas vadītājas amata.”
Domē izskanējušās tēzes drīzumā apspriedīs arī „Vienotības” valde. Zināms, ka tajā Āboltiņa aicinās Andri Piebalgu uzņemties simtgades plāna izpildes uzraudzības komitejas vadību.
Partijas "Vienotība" izstrādātais "Latvijas simtgades plāns" lasāms šeit.
