De Facto

Slepenais vagonu nomas bizness

De Facto

Ždanokas NVO saņem 90 000 no Krievijas Ārlietu ministrijas

Nav vienprātības par Augstākās tiesas priekšsēdētāju

«Vienotība», visticamāk, neatbalstītu Bičkoviča pārvēlēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ja tiesneši atkārtoti nominēs Ivaru Bičkoviču par Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju, valdošās koalīcijas lielākā partija „Vienotība”, visdrīzāk, balsos pret viņa apstiprināšanu. Vairums partiju gan vēl šajā jautājumā nepozicionējas, svētdien ziņoja LTV raidījums „De facto”.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča pilnvaru termiņš beidzas jūnijā. Procedūra paredz, ka Augstākās tiesas tiesneši no savām rindām izraugās vienu kandidātu, par ko balso Saeima. Bez Bičkoviča izvirzīta arī iepriekšējā AT vadītāja, tiesneša Andra Guļāna kandidatūra.

„Tiesu vara ir neatkarīga, bet politiķi uzrauga, vai tā strādā sabiedrības interesēs. Maksātnespējas lietas un ilgās tiesvedības ir tas, kas nevar sabiedrību apmierināt,” frakcijas nostāju pret Bičkoviču pamatoja „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.

Āboltiņa arī atzīmēja, ka pēdējos septiņos gados Bičkovičs pretojies ikvienai kaut cik progresīvai idejai, tādēļ „Vienotības” deputāti ir ļoti noraidoši pret viņu. 

Turpretim Zaļo un Zemnieku savienība  (ZZS) varētu Bičkoviču atbalstīt. Viņa darbu ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šonedēļ novērtēja ar „labi”.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš minēja, ka partija nevērtēs nevienu no kandidātiem pirms tiesneši būs teikuši savu vārdu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) atzīmēja, ka varētu partijai ieteikt balsot par tiesnešu favorītu.

Pagaidām ar vērtējumu nogaida arī pārējās Saeimas partijas. 

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks uzskata, ka Guļāns ir labāks administrators, bet Bičkovičs tiesnešiem asociējas ar stabilitāti.

„Bičkovičs kādreiz vadīja Tiesnešu biedrību, kas viņa laikā pārvērtās par tādu kā tiesnešu arodbiedrību. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ vairums [tiesnešu] viņu redzētu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Šie cilvēki labprāt saglabātu stabilitāti, viņi gribētu nākotni tādu, kāda ir šodiena,” sacīja Dravnieks.

Vairāki avoti „De facto” gan pieļāva, ka nevienam no kandidātiem nav pārliecinoša pārsvara.

Bičkoviču nosacīti atbalsta Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, Guļānu – Administratīvais departaments. Guļāns tuvākajā laikā cer tikties ar Civillietu departamentu, lai izklāstītu savus plānus.

Vasarā beigsies Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča septiņu gadu pilnvaru termiņš, tāpēc līdz 7.aprīlim  tiesas tiesnešiem bija iespēja pieteikt kandidātus, kas šo amatu ieņemtu līdz 2020.gadam. Uz otro termiņu pretendēt var arī Bičkovičs, kurš ir viens no izvirzītajiem kandidātiem. Neoficiāli zināms, ka viņu izvirzījušas divas Augstākās tiesas struktūrvienības, viena no kurām ir Krimināltiesību departaments.

Savu kandidātu ir izvirzījis arī Administratīvo lietu departaments. Tas ir departamenta tiesnesis Andris Guļāns, kurš iepriekš, no 1994. līdz 2008.gadam, bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti