Kā aģentūru LETA informēja deputātu frakcijas pārstāve Ieva Graudiņa-Šutko, domnieki vēlas noskaidrot, kāpēc tika pieļauta divu savstarpēji naidīgu grupu pasākumu vienlaicīga rīkošana pie Brīvības pieminekļa, neskatoties uz iepriekš saņemtajiem Drošības policijas brīdinājumiem. "Vienotības" deputāti uzskata, ka dome nav pienācīgi izvērtējusi visus riskus, lai novērstu iespējamās provokācijas. Par to liecina dotā atļauja izmantot skaļruņus, apzinoties, ka tas var izraisīt konfliktsituācijas.
Tāpat domniekiem nav pieņemams, ka Rīgas domes amatpersonas šobrīd atsaucas tikai uz normatīvajiem aktiem, tā vietā, lai vēl pirms 16.marta rīkotos proaktīvi un likuma ietvaros atrastu visām pusēm apmierinošu risinājumu. Tikšanās šodien plkst.14.30 notiks Rātsnama 601.telpā.
Kā ziņots, pretēji iepriekšējos gados novērotajai klaigāšanai un dažādiem savstarpējiem apvainojumiem, leģionāru atceres pasākumi un to pretinieku aktivitātes šogad pie Brīvības pieminekļa sākās klusi. Tomēr brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji - biedrības "Apvienība pret nacismu" aktīvisti - skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku krievu valodā. Šāda rīcība izraisīja sašutumu un emocionālu reakciju leģionāru atbalstītāju vidū, taču Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka šādu rīcību saskaņojusi Rīgas dome. Leģionāru atceres pasākuma un viņu pretinieku piketa laikā pie Brīvības pieminekļa šogad aizturēti četri cilvēki.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzskata, atbildība, ka 16.martā pie Brīvības pieminekļa notika šādi starpgadījumi, ir jāuzņemas Rīgas domei, kas bija atļāvusi šādu pasākumu rīkošanu. Pēc premjera domām, pašvaldībai, atļaujot šādu pasākumu rīkošanu, bija jāizvērtē sīkāk, ko varēja atļaut un ko nevarēja, bet pieļaut šādas klajas provokācijas ir nepieņemami.
Savukārt Radzevičs aģentūrai LETA iepriekš norādījis, ka DP atzinums šogad esot bijis tāds pats kā pērn, taču šogad nolemts pasākumus neierobežot gan tāpēc, ka iepriekšējos divos gados tiesa atcēlusi pašvaldības lēmumus aizliegt visus 16.marta pasākumus, gan arī tāpēc, ka Rīgas domei šogad ar tiesas spriedumu jau vienreiz nācies atvainoties "Daugavas Vanagiem" par pasākumu aizliegšanu 16.martā.
Jautāts, vai nepastāv "zelta vidusceļš" - iespēja noteikt, ka pasākumos nedrīkst izmantot skaņu pastiprinošas ierīces un vairāki pasākumi nedrīkst notikt vienlaicīgi, - Radzēvičs sacīja, ka pēc būtības tas nozīmētu aizliegumu rīkot pasākumu konkrētā vietā un laikā, un arī to varētu apstrīdēt tiesā.
Izpilddirektors atsaucās uz Administratīvās tiesas 2012.gada 13.marta spriedumu, ar kuru tiesa pērn atcēla Rīgas domes aizliegumu biedrībai "Apvienība pret nacismu" rīkot pasākumu 16.martā. Tajā teikts, ka attiecībā uz valsts pienākumu aizsargāt pulcēšanās brīvību Satversmes 103.pantā lietotais jēdziens "aizsargā" prasa ne vien valsts neiejaukšanos šīs tiesības īstenošanā, bet arī šīs tiesības īstenošanas aizsardzību. Tas nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai sabiedriskās ēkas, ielas un laukumi būtu pieejami personām, kas vēlas rīkot sapulces, gājienus vai piketus, un lai personas, kas piedalās šādos pasākumos, būtu aizsargātas.
No tā savukārt izriet personas subjektīvās tiesības pieprasīt, lai sapulce, pikets vai gājiens, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iepriekš pieteikts, notiktu un būtu aizsargāts arī no attiecīgā pasākuma pretiniekiem. Valsts pienākums savukārt ir ne tikai nodrošināt pulcēšanās iespējas, bet arī gādāt, lai pulcēšanās netiktu traucēta, teikts tiesas spriedumā. Tiesa arī uzsvērusi, ka aizsargājama ir arī tāda pulcēšanās, kuras laikā paustie viedokļi vai idejas var saniknot kādu sabiedrības daļu vai aizvainot personas, kurām ir citādi uzskati nekā tie, kas tiek pausti demonstrācijā.
Savukārt attiecībā uz skaņu pastiprinošām ierīcēm Radzevičs norādīja, ka likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem nosaka, ka sapulces laikā drīkst izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas, ja par to ir paziņots pašvaldībai un šajā likumā noteiktajā kārtībā minēto iekārtu lietošana nav ierobežota vai aizliegta.
