SKDS izmērītie partiju reitingi liecina: ja martā notiktu Saeimas vēlēšanas, par „Saskaņas centru” būtu gatavi balsot 23,3% aptaujāto - tas ir kritums par nepilnu pusotru procentpunktu. „Vienotībai” kritums bija sāpīgāks - kopš janvāra tas pazeminājies no 15 ,8 līdz 10,4%. Tas ļāvis Zaļo un Zemnieku savienībai apsteigt „Vienotību” un ar 10,8% aptaujāto atbalstu ierindoties otrajā vietā. Nacionālā apvienība atpaliek pavisam nedaudz - to atbalsta 9,9% respondentu. Savukārt atlikušās Saeimā pārstāvētās - Reformu partijas - reitings ir nokritis līdz 1,6%. Marta partiju reitingi ir interesanti vairākos aspektos, uzskata SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
„”Vienotības” stabiņš ir sarucis vairāk nekā parasti no mēneša uz mēnesi partiju popularitātes izmaiņas mēdz svārstīties. Ja mēs skatāmies uz „Saskaņas centru,” tad dažus mēnešus iepriekš iezīmējās, ka viņiem popularitāte kāpj. Te mēs redzam, ka stabiņš tomēr ir mazliet pagājis uz leju, kas nozīmē - pat ja te ir kaut kādi kāpumi, mēs nevaram runāt par ļoti dramatiskiem un izteiktiem kāpumiem. Trešā interesantā lieta ir saistīta ar Nacionālo apvienību - ilgstoši viņu popularitāte bija pat pārsteidzoši stabila. Ja skatāmies pēdējo mērījumu, redzam, ka viņi mazliet ir dabūjuši klāt, un ja paskatāmies kopumā, kā viņiem ir gājis pēdējā pusgadā, es izvirzītu pieņēmumu, ka te ir tendence popularitāti audzēt," saka Kaktiņš.
Arī politologs Ivars Ījabs norāda, ka trim populārākajām nosacīti „latviskajām” partijām līdzīgi reitingi nav bijuši jau sen, un te lomu spēlējuši gan 16.marta notikumi, gan „zaļzemnieku” prasme izspēlēt „konstruktīvās opozīcijas” kārti.
„Skaidrs ir tas, ka „Saskaņas centra” pozīcijas lielos vilcienos ir diezgan nesatricināmas. Tas ir objektīvi parādījies, neraugoties uz visādiem skandāliem un viņu politisko oponentu pamatotiem un ne tik pamatotiem uzbraucieniem. Savukārt „Vienotībai,” ja tā vēlas arī turpmāk palikt vadošā labēji nacionālā proeiropeiskā partija, vajadzētu diezgan stingri padomāt, ko iesākt ar savu reitingu. Ar runāšanu par veiksmes stāstu un par to, ka nešūposim kuģi, ka Dombrovskis beigu beigās mūs visus izvedīs no krīzes un ka viss būs šausmīgi jauki, un ka ieviesīsim eiro - šis veiksmes stāsts acīmredzot īsti nestrādā. Tur „Vienotībai” droši vien jāmēģina domāt par sava tēla pārformatēšanas scenārijiem," norāda Ījabs.
Politologs gan uzskata, ka aprīļa reitingus lielā mērā varētu ietekmēt partiju priekšvēlēšanu aktivitātes. Arī Kaktiņš uzsver - šie dati vēl neļauj prognozēt, piemēram, Rīgas domes vēlēšanu iznākumu.
„Šie dati attiecas uz Saeimas vēlēšanām, tāpēc būtu ļoti nepareizi tagad tos ekstrapolēt uz Rīgu vai kādu citu pilsētu vai novadu. Mūsu pieredze un citu aptauju dati liecina - domājot par pašvaldību vēlēšanām, situācija ir ļoti atšķirīga. Nebūt nav tā, ja cilvēks par kaut ko balsotu Saeimas vēlēšanās, tad viņš automātiski tās pašas partijas izvēlas pašvaldību vēlēšanās. Izvēles var būt pilnīgi pretējas: pat tā, ka Saeimas vēlēšanās cilvēks ir gatavs balsot par Nacionālo apvienību, bet pašvaldību vēlēšanās viņam nav nekādu problēmu nobalsot par „Saskaņas centru”," skaidro pētnieks.
Kaktiņš arī norāda, ka martā aptuveni 40% aptaujāto nezinot, par ko balsot, vai arī nolēmuši nepiedalīties vēlēšanās. Iepriekšējos mēnešos neizlēmušo vēlētāju skaits bija par trīs līdz četriem procentpunktiem mazāks.
