Tomēr reizē atsevišķi "Vienotības" deputāti izteikuši vēlmi atbalstīt Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru.
Iepriekš "Vienotība" pauda, ka apspriešanai pārējiem koalīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem varētu piedāvāt partijas biedru eiroparlamentārieti Arti Pabriku.
Āboltiņa pastāstīja, ka “Vienotības” frakcijas un valdes kopsēde lēma, ka ir ļoti svarīgi, lai koalīcijai būtu viens kandidāts, un tieši tāpēc “Vienotība” pati savu kandidātu neizvirza. “Vienotība” nolēma atbalstīt Raimonda Vējoņa kandidatūru, bet vēl līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, kad kandidātu vārdi tiks iesniegts Saeimas kancelejā, “Vienotība” aicinās Vējoni uz frakciju, lai noskaidrotu viņa viedokli valstij svarīgos jautājumos.
“Mēs nebalsojām, mēs pieņēmām diskusijas rezultātā vienotu viedokli. Tiešām gribu uzsvērt, ir ļoti svarīgi, lai koalīcija varētu strādāt, lai mēs varētu domāt par valdības darbu ilgtermiņā,” sacīja Āboltiņa.
ZZS lēmumu par Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja un aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa virzīšanu Valsts prezidenta amatam pieņēma vien nieka 30 minūšu laikā un tas bijis vienprātīgs. Savu atbalstu Vējonim neliedza arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, ar kuru nereti aizsardzības ministram izcēlušās domstarpības.
“Zaļzemnieki” uzsvēra, ka būtu ļoti labi, ja koalīcijai būtu vienots Valsts prezidenta amata kandidāts, un savu piekrišanu šai vēlmei pauda “Vienotība”, izšķiroties par labu Vējonim, nevis citam kandidātam – juristam Egilam Levitam.
“Vienotību” pārliecinājis tas, ka Levitam tik un tā arī ar frakcijas deputātu balsīm, nav iespēju tikt ievēlētam.
Pagaidām savu lēmumu nav paudusi Nacionālā apvienība, kura sola trešdien izšķirties - virzīt Levitu vai atbalstīt Vējoni.
Tikmēr Saeimas namā, tiekoties ar atsevišķiem deputātiem, ir manīts arī Levits.
Virzīt Levita kandidatūru bez Nacionālās apvienības deputātiem ir gatavs arī Ringolds Balodis no partijas “No sirds Latvijai”. Par būtu gatavs balsot arī Atis Lejiņš no “Vienotības”, taču viņš ievērošot partijas disciplīnu.
Tikmēr ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka slēgtais balsojums, vēlot Valsts prezidentu, būšot īstais demokrātijas kritērijs, jo deputāti varēs brīvi paust savu izvēli. Viņš arī norādīja ka kopīgs kandidāts liecinātu par koalīcijas stabilitāti. Taču pārliecība, ka Vējonim jau tagad ir nepieciešamā 51 balss, lai ieņemtu Valsts augstāko amatu, šķiet nav arī viņam.
Tikmēr “Saskaņa” jau trešdien Valsts prezidenta amatam plāno virzīt Sergeju Dolgopolovu, jo personīgu iemeslu dēļ striktu “nē” kandidēšanai pateicis cits partijas kandidāts Andrejs Klementjevs.
Gadījumā, ja tiks izvirzīts vēl lielāks kandidātu skaits, ievērojami samazinās kāda pretendenta izredzes tikt ievēlētam jau pirmajā kārtā.
Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle pašreizējo situāciju salīdzina ar 1999.gadu, kad gandrīz katrai Saeimas frakcijai bija savs kandidāts, vai vismaz rezerves kandidāts. Zīle atklāj, ka partija nebalsos par citu, kuluāros minēto prezidenta amata kandidātu Māri Riekstiņu.
Patiesais kandidātu skaits būs zināms, jau nākamnedēļ, kad sāksies kandidātu pieteikšana Valsts prezidenta amatam.
Jau vēstīts, ka ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc valdes sēdes norādīja, ka, runājot par citu Saeimas frakciju atbalstu Vējonim, "situācija nav līdz galam skaidra".
Parlamentā opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība - partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru. Savu kandidātu no deputātu rindām sola paziņot arī opozīcijas lielākā partija "Saskaņa".
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā plānotas maija beigās, jūnija sākumā.
