Vienotā valsts tēla stratēģijā Latviju pozicionēs kā jaunrades lielvalsti

Latvijā rada daudz izcilu lietu, taču nereti pasaule par tām neuzzina, jo valstij nav vienota, spēcīga tēla, un līdz ar to arī ārvalstu investoriem nav skaidras motivācijas ieguldīt tieši pie mums. Tā norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kam uzticēts gādāt par valdības rīcības plānā pērn pausto apņemšanos: panākt vienotu un pozitīvu tēlu par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem. Vairāk nekā simt dažādu nozaru ekspertu diskusijās izkristalizējies centrālais motīvs – Latvija kā jaunrades lielvalsts, kas veiksmīgi tiek galā ar sarežģītām situācijām un spēj būt tilts starp dažādām kultūrām un mentalitātēm.

Vienotā valsts tēla stratēģijā Latviju pozicionēs kā «jaunrades lielvalsti»Māra Rozenberga

Mēģinājumu veidot Latvijas tēlu ārzemnieku acīs nav bijis mazums. Piemēram, divtūkstošo gadu sākumā tūrisma veicināšanai izraudzīja devīzi „Latvija – zeme, kas dzied”; pēc desmit gadiem to nomainīja „Latvia – best enjoyed slowly” („Nesteidzīga atpūta Latvijā”). Vēlāk Investīciju un attīstības aģentūra nāca klajā ar „Magnetic Latvia”.

Ekspertu diskusijās rod kopīgu skatījumu

Taču vienotas ilgtermiņa valsts tēla stratēģijas, ap kuru vienotos gan dažādas valsts institūcijas, gan uzņēmēji, kultūras ļaudis, zinātnieki un citu nozaru pārstāvji, Latvijai līdz šim nav bijis.

„Esam pārtikuši no īstermiņa akcijām, kampaņām, idejām, logotipiem, saukļiem. Tā ir ideja, ko pašlaik vēlamies atrisināt,” saka aģentūras „Nord DDB Rīga” vadītājs un stratēģis Andris Rubīns. Viņa komandu Latvijas Investīciju attīstības aģentūra pieaicināja koordinēt vienotā Latvijas valsts tēla stratēģijas izstrādes procesu.

Rubīns uzsver: šis nav stāsts par jaunu saukli vai logotipu, bet gan ilgtermiņa vīzija daudziem gadiem. „Spēcīgie pasaules zīmoli kļūst par tādiem tikai tad, ja ir skaidra tēma, par ko tie iestājas, un ja šī tēma tiek ilgstoši ar darbiem, jaunām idejām un jaunu komunikāciju uzturēta. (..) Varbūt logotips būs daļa no tā visa, bet pamatā stāsts ir par to – kas ir tā tēma, pēc kā mēs gribam, lai Latviju atpazīst pasaulē?” skaidro Rubīns.

Pusgada garumā par to diskutēts piecās radošajās darbnīcās, kas pulcēja 116 ekspertus – uzņēmējus, akadēmiķus, ierēdņus, žurnālistus, kultūras profesionāļus. Tajās diskutēja par Latvijas tēlu eksporta kontekstā, zinātnē un inovācijās, ārpolitikā, tūrismā un kultūrā.

Izkristalizējās trīs stūrakmeņi:

  • Latvija kā valsts, kas spēj ātri tikt galā ar sarežģītām situācijām;
  • Latvija kā spēcīgs tilts, savienojot dažādas kultūras, mentalitātes un tehnoloģijas;
  • centrālais – Latvija kā valsts, kas var piedāvāt vidi, kur radīt, eksperimentēt un nonākt pie jauniem produktiem.

„Tas bija kaut kas, par ko bija visvieglāk vienoties visās darbnīcās – šī vide jaunradei vai, skaļākiem vārdiem sakot, “jaunrades lielvalsts”. Protams, svarīgi, ka šī jaunradīšana ir ļoti aktuāla gan biznesā, gan zinātnē, gan radošajās industrijās. Tā ir pietiekami universāla tēma,” stāsta Andris Rubīns.

Plāno kampaņas un finansējumu tām

Pie tā, lai pārliecinātu gan valsts institūcijas, gan uzņēmējus popularizēt Latviju kā „jaunrades lielvalsti”, būs jāstrādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Tās direktors Kaspars Rožkalns spriež, ka grūtākais būs panākt, lai paši sev noticam, jo jaunrades veiksmes stāstu Latvijai jau pašlaik ir daudz.

„Ja paši sev ticam, tad nekautrēsimies nevienā izstādē stāvēt igauņiem blakus un teikt, ka esam jaunrades lielvalsts. Pēc gadiem IT būs izpildītājs, bet vajadzēs zināt, ko uzkodēt. Un tajā brīdī mēs būsim tie, kuri to piedāvās,” saka Rožkalns.

Rožkalns uzsver, ka šāds vienots valsts tēls nav tikai prestiža jautājums. No valsts pozīcijas dažādos indeksos atkarīgs, vai starptautiski konsultanti ieteiks uzņēmumiem apsvērt to kā vietu, kur pārcelt vai paplašināt savu biznesu.

„Ja mēs atrodamies 40. – 60. vietā, tad nekad neparādāmies Top20, starp ko izvēlas. Tur ir svarīga atpazīstamība – cik par mums runā, piemēram, tādi izdevumi kā „The Economist” vai „New York Times”,” norāda Rožkalns.

Lai par Latviju kā ''jaunrades lielvalsti'' pasaulē zinātu vairāk, plānots ik gadu rīkot vairākas starptautiska mēroga kampaņas.

Ekonomikas ministrija lēš, ka

no valsts budžeta vienotā valsts tēla ieviešanai vajadzēs apmēram 1,3 miljonus eiro gadā.

Taču pretī tiek liktas cerības uz 4500 jaunām darbavietām nākamajos trīs gados un 128 miljoniem eiro investīcijās.

„Būtiskākais, ko gribam izstāstīt Latvijas iedzīvotājiem: investīciju piesaiste jau radīs darbavietas šeit, Latvijā. Ja mēs palīdzēsim eksportētājiem nokļūt veikalu plauktos [ārzemēs] un citi labāk zinās, kas ir Latvija, tas radīs darbavietas. Tas palielinās kopējos nodokļu ieņēmumus un dienas beigās palīdzēs gan ārstiem, gan skolotājiem palielināt algas,” skaidro Rožkalns.

Virzību uz vienotu valsts tēlu atbalsta arī Latvijas Institūts, kas rūpējas par Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs. Kā Latvijas Radio norādīja institūta direktora pienākumu izpildītāja Šarlote Līduma, beidzot jāpieliek punkts dažādajiem zīmoliem, ko savulaik radījušas atsevišķas institūcijas, un jākoncentrējas uz kopīgu vīziju. Informatīvo ziņojumu „Par vienota valsts tēla izstrādi” otrdien, 29. septembrī, skatīs valdībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti