Ekspertu izstrādāto koncepciju par vienoto sabiedrisko mediju turpmākajos mēnešos pilnveidos politiķi. Tā šodien vienojās koalīcijas partijas. Šim nolūkam tiks veidota īpaša Saeimas apakškomisija, kas darbosies zem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.
Pēc premjera Valda Dombrovska vārdiem, apakškomisijas galvenais uzdevums būs rast atbildi uz vienu jautājumu. „Vai ir iespējams atrast vienošanos, kādā veidā ar šo vienotā sabiedriskā medija izveidi virzīties uz priekšu? Jo neviens koalīcijas partneris nenoliedz to, ka vajadzētu virzīties uz šo apvienoto mediju. Jautājums ir vienkārši, kā to darīt,” pauž premjers.
Šādu risinājumu jau pirms nedēļas piedāvāja Nacionālās apvienības politiķi, kuru ministri valdības sēdē nobloķēja vienotā sabiedriskā medija koncepcijas apstiprināšanu. Vēlāk skeptiski par koncepcijā paredzēto Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu kļuva arī „Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti.
Kurš, izņemot politiķus, darbosies šādā Saeimas apakškomisijā, gan nav skaidrs. Vairāki eksperti un arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadība sacīja, ka viņi nekādās koncepcijas pilnveidošanas darba grupās vai apakškomisijās vairs nestrādās.
Vaicāts, vai tiks izvērtēta arī NEPLP darba kvalitāte un atbildība, Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks sacīja, ka tas ir vērtējams jautājums. „Sekas būs pēc tam, kad izspriedīs, cik kvalitatīva šī koncepcija, kura ir izmaksājusi valstij pietiekoši lielu naudu. Pagājis ir krietns laiks, un ir skaidrs, ka mēs no sava pamatuzstādījuma, ka jābūt šim vienotajam medijam, neesam atkāpušies. Bet uztaisīt kaut kādu savārstījumu, no kura nebūs pozitīva pienesuma, laikam būs muļķīgi,” sacīja Parādnieks. Viņš arī norādīja, ka apakškomisija varētu izvērtēt paša NEPLP darbību. "Paklausieties, jūs laikam domājat, ka koncepcija nekādā veidā nav attiecināma uz to, cik viņa profesionāli un kvalitatīvi ir strādājuši, vai kā?!" Parādnieks retoriski vaicāja "Panorāmas" žurnālistei.
Īsti nav skaidrs, kad šāda apakškomisija varētu sākt strādāt, jo šonedēļ ir gaidāma pēdējā Saeimas sēde pirms vasaras pārtraukuma. Līdz ar to ir iespējams, ka apakškomisija sāks strādāt tikai rudenī. Parādnieks gan neizslēdza iespēju, ka darbs varētu sākties jau vasarā. Tāpat nav skaidrs, kas šajā apakškomisijā varētu strādāt. Taču vienotā sabiedriskā medija izveide šobrīd ir kļuvusi neskaidra. "Šis projekts nedrīkst tikt norakts, un es pieņemu, ka Saeima uzņemas ļoti lielu atbildību, lai tas tā nenotiktu, lai tas drīzumā varētu nonākt valdības darba kārtībā," norādīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants.
Deputāti saka, ka viņiem ir nepieciešams iepazīties arī ar jauno Valsts kontroles atzinumu.
Tomēr, visticamāk, pirmdienas lēmums nozīmē, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nesaņems nākamā gada budžetā būtiskus papildu līdzekļus, kas bija paredzēti koncepcijā. To atzina arī premjers Valdis Dombrovskis. „Finansējuma piesaiste 2014. gada budžetā noteikti ir apgrūtināta. Es arī vispār neesmu pārmērā optimistisks par 2014. gada budžetu, ņemot vērā to pieprasījumu daudzumu, kas uz šo budžetu ir, un tās ierobežotās iespējas, kas šiem ļoti lielajiem pieprasījumiem pretī,” konstatēja Ministru prezidents.
Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") uzsver, ka šis nav laiks un jautājums, kurā valdību veidojošajām koalīcijas partijām būtu jāstrīdas. "Arī “Vienotībai” ir jāizšķiras, vai uzturēt stabilitāti valdībā vai arī virzīties ar projektu, kuru bloķē koalīcijas partneri," atzīmē Pabriks. Ministrs uzskata, ka zināmu lomu spēlē arī atsevišķu mediju lobijs pie politiķiem. Tikmēr neoficiāli figurē versija, ka pretestība pret koncepciju daļēji saistāma ar atsevišķu politiķu personisku nepatiku pret padomes vadītāju.
Līdz ar to, vienīgais koalīcijas partneris, kas joprojām pilnībā atbalsta līdzšinējo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas koncepciju, ir Reformu partija.
