Šobrīd jau ir vairāki mehānismi, kas alimentu nemaksātājiem atvieglo iespēju tos tomēr samaksāt.
Tomēr Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža norādīja, ka, lai gan mehānismi ir devuši rezultātus, tie nav pietiekami. Tāpēc jāstiprina galējais solis – iespēja alimentu nemaksātājam tikt sodītam krimināli.
„Mēs sapratām, ka ir tāda daļa parādnieku, kuri vienkārši pietiekami bezatbildīgi izturas pret šo valsts noteikto pienākumu uzturēt savu bērnu. Un, lai gan krimināllikumā šis atbildības pamats jau ir vairākus gadus, tomēr viņš nav pietiekami efektīvs, un tad mēs sākām meklēt risinājumus, kā šo kriminālatbildības mehānismu tiešām iedarbināt,” skaidroja Ilgaža.
Alimentu parādniekiem, kuru vietā par bērnu uzturēšanu maksā valsts, var draudēt pat kriminālatbildība un sods - piespiedu darbs līdz vairāk nekā 200 stundām un arests no 15 dienām līdz 3 mēnešiem, turklāt arī soda izciešana neatbrīvo no parāda atmaksāšanas.
Vienošanās ļaus operatīvāk virzīt lietas pret alimentu parādniekiem, un prokuratūra vērtē, ka gadījumā, ja Uzturlīdzekļu garantiju fonds sniegs visus detalizētos datus, šīs lietas varēs izskatīt pat 10 dienu laikā.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis gan norādīja, ka katrs nemaksātāja gadījums jāvērtē atsevišķi un Krimināllikuma pantu par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas ikkatram nepiemēros.
„Ir jābūt šiem apstākļiem, ka tā ir ļaunprātība, izvairīšanās un ka viņam nav iespējas nemaksāt. Kā jau es teicu, šeit noteikti prasās metodiskie noteikumi šī panta piemērošanā,” skaidroja Ints Ķuzis.
Uzturlīdzekļu garantijas fonda vadītājs Edgars Līcītis norādīja, ka jau šobrīd spēka esošie ierobežojumi, kurus var piespriest alimentu nemaksātājam, kā, piemēram, autovadītāja apliecības anulēšana, strādā labi. Tāpēc rosina ieviest papildu ierobežojumus, piemēram, aizliegumu ņemt ātros kredītus un citus.
„Mēs redzam, ka parādniekiem 1500 ir šaujamieroči, mēs skatāmies tajā virzienā, ka tomēr vajadzētu ierobežot iegādāšanos, nēsāšanu un glabāšanu. Mēs skatāmies, ka parādnieki spēlē arī azartspēles, bet tur ir jāveic vēl grozījumi likumos un infrastruktūra jāpilnveido, lai personai, kas dodas spēlēt, tas tiktu liegts, bet tas, protams, vēl ir diskusijas stadijā,” stāstīja Līcītis.
Jau šobrīd regresa kārtībā atgūto alimentu apmērs ir augošs. Šogad pirmajos deviņos mēnešos atgūts par 36% vairāk nekā pērn, un tie ir gandrīz 5,5 miljoni eiro. Lai gan šogad uzsākti tikai 11 kriminālprocesi pret alimentu nemaksātājiem, jaunie ierobežojumi, kā arī lielāks risks par kriminālprocesa uzsākšanu un sodu varētu būt pietiekams iemesls, lai nemaksātāji savas saistības tomēr pildītu.
KONTEKSTS:
2017. gada 1. februārī stājās spēkā jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums ar mērķi paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, efektivizēt un vienkāršot uzturlīdzekļu saņemšanas kārtību, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem.
Līdz septembra vidum 47 alimentu nemaksātājiem tika atņemtas autovadītāja tiesības. Turklāt šogad strauji palielinājies valsts budžetā atgūto uzturlīdzekļu apjoms.
