Savulaik 19. gadsimta darba galds bija tehnoloģija, kas veicināja koksnes apstrādes industrijas uzplaukumu, bet šoreiz Vienkoču parka Kokamatniecības muzejā uzsvars likts tieši uz to, ko cilvēks var radīt savām rokām.
“Liela daļa sabiedrības mūsdienās vispār ļoti attālināti, tālu aizgājusi no tā visa dabīgā. Tas koks ir palicis kaut kas tāds pilnīgi svešs,” stāsta Koksnes dienu pasākumu rīkotājs Rihards Vidzickis.
Viņš pirms trīs gadiem pats bijis uz lielo koksnes dienu pasākumu Ķīnā, un kopš tās reizes reģionālie pasākumi notiek arī Līgatnes novadā. Šoreiz tur top maizes abras. Tās, līdzīgi kā laivas, kuru darināšanu apguvis saimnieks, tiek izgatavotas no viena koka. Tāpat šeit var izmēģināt virpu, kas darbināma paša spēkiem.
Rīgas Tehniskās universitātes materiāla tehnoloģiju un dizaina studiju programmas students Rolands Blumbeks stāsta, ka ar tik senu virpu viņš nav strādājis. Tomēr jebkurā gadījumā, kā viņš saka, “kokam ir kaut kāda dvēsele”. “Tās sajūtas, ko var radīt, ir neaprakstāmas (..),” norāda Blumbeks.
Smagāks darbs - baļķu tēšana, to izmēģinājis arī Andrejs Poliņenko. Šī esot pirmā reize, kad vīrietis izmēģina šādu tehniku, bet par kokapstrādi interesējies jau iepriekš un piedalījies arī kādas guļbūves celtniecības.
“Noskatījos, kā citi strādā, jo neviens no meistariem negrib ieradīt līmenī, un secināju, ka laikam asinīs vai no senčiem,” pauž Koksnes dienu pasākuma apmeklētājs Andrejs Poliņenko.
Koksnes dienas Vienkoču parka Kokamatniecības muzejā norisinājās trešo reizi, bet pasaulē šis jau piektais gads, kad ar šāda veida aktivitātēm cenšas akcentēt koksnes kā materiāla nozīmi un pievērst uzmanību tā atbildīgai izmantošanai.