Sadaļas Sadaļas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Cik veiksmīgi bērni ar īpašām vajadzībām var iekļauties vispārizglītojošā skolā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Baltijas reģiona enerģijas tirgū gaidāmās pārmaiņas. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā

Valsts pakalpojumi beidzot būs pieejami vismaz daļā novadu. Pašvaldības būs kā pastnieki

Vienas pieturas aģentūras beidzot kļūs par realitāti vismaz daļā novadu; pagaidām gan kā pastnieki, ne palīgi

Ieguldot miljonu eiro, valsts pierunājusi vairāk nekā pusi no visiem novadiem sadarboties un pēc daudzu gadu solījumiem beidzot izveidot tā sauktās vienas pieturas aģentūras, kurās tuvāk mājām varēs saņemt gan pašvaldību, gan valsts pakalpojumus. Tādējādi, piemēram, slimības lapa nebūs vairs jāved uz 60 kilometru attālo pilsētu. Tomēr valsts pakalpojumi pieejamāki kļūs tikai daļai iedzīvotāju un pašvaldības pagaidām būs vairāk/tikai starpnieces starp valsti un iedzīvotāju.

Par tā saukto vienas pieturas aģentūru izveidi politiķi runā jau vairāk nekā desmit gadus, bet pirmajā krīzes gadā valdība pavisam konkrēti apņēmās iedzīvotāju ceļu uz tālajām un daudzajām valsts iestādēm atvieglot. Doma bija skaidra un apsveicama – cilvēkiem nav ar katru iesniegumu jādodas uz konkrētu valsts iestādi, bet lietas var nokārtot arī tuvējā pašvaldībā.

Tagad, pēc gandrīz septiņiem gadiem, politiķu runas un uz papīra uzliktie plāni sāk iegūt praktiskus apveidus. Par valsts atvēlēto gandrīz miljonu eiro 51 novadā izveidoti un no septembra beigām pakāpeniski darbu sāks valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri.

Jaunās kārtības izmēģinājumi Aucē un Rojā parādījuši, ka iedzīvotāji tādas iespējas izmanto – slimības lapa vairs nav jāved uz pilsētu, tāpat iespējams pieteikties apbedīšanas un citiem pabalstiem un platību maksājumiem vai aizpildīt amatpersonas deklarācijas, nebraucot uz Valsts ieņēmumu dienestu.

Pie ieceres strādā jau sešus gadus

Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saskaitījusi, ka ir 2000 pakalpojumu, ko sniedz pašvaldību un valsts iestādes. Arī pašu valsts iestāžu ir daudz, turklāt tās izvietotas dažādās vietās. Vieglāk tās apstaigāt lielajās pilsētās, kur vairumam iestāžu filiāles vismaz ir. Daudz grūtāk tad, ja līdz tuvākajai pilsētai 60 vai vairāk kilometru. Problēmu iezīmē pašvaldību lietu ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta direktors Aivars Draudiņš: “Lai nodotu savu slimības lapu, cilvēks brauc uz tuvāko sociālās apdrošināšanas aģentūru, kas ir kaut kur bijušajā rajona centrā, kas cilvēkam iznāk vesela diena – “norauties” no darba, sagaidīt, kad ir sabiedriskais transports vienā un otrā virzienā, un kādreiz pat vienas dienas ietvaros to nav iespējams izdarīt.”

Tieši tāpat Draudiņš runāja arī 2009.gadā, kad, sākoties krīzei, valdība uzdeva tā laika Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai beidzot izdomāt plānu, kā sakoncentrēt valsts pārvaldes iestāžu reģionālo struktūrvienību sniegtos pakalpojumus. Vienā no gada pēdējām Ministru kabineta sēdēm valdība ministrijas plānus izveidot tā sauktās vienas pieturas aģentūras atbalstīja bez īpašām debatēm, liecina arhīva ziņas.

Toreiz par iecerēm izteicās “tautpartijieša” Edgara Zalāna vadītās tā laika pašvaldību ministrijas valsts sekretāra vietnieks “zaļzemnieks” Artis Stucka: “Mūsu primārais uzdevums ir saistībā ar vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu klātienē un e-vidē plānošanas reģionos un vietējās pašvaldībās. Esam iecerējuši, ka pakalpojumi tiks sniegti trīs līmeņos. Pirmais ir vietējās nozīmes klātienes vienas pieturas aģentūra, kas ir apmēram 440 vietās izvietota pagastu un pilsētu pārvaldēs. Otrais, novadu pašvaldībās vienas pieturas aģentūra 89 vietās. Un nacionālas un reģionālās nozīmes klātienes vienas pieturas aģentūras 29 vietās, (..) kur mēs saskatām par iespējamu koncentrēt ne tikai pašvaldību, bet arī valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumus. Tai jānodrošina ne tikai pašvaldības sniegtie pakalpojumi, bet arī valsts.”

Ministrijas darbs bijis izteikti pakāpenisks, jo kopš tā laika pagājuši jau seši gadi. Pašvaldību ministrijas ilggadējais augstākās ierēdniecības pārstāvis Stucka nu strādā par advokātu bēdīgi slavenajā Jāņa Dzanuškāna birojā, pati ministrija jau labu laiku reorganizēta, bet solītās vienas pieturas aģentūras arvien ir tikai dokumentos.

VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktors Draudiņš gan sola, ka septembra beigās un oktobrī valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri cits aiz cita vērs durvis. “Tas nozīmē, ka cilvēks, atnākot uz savu pašvaldību, varēs saņemt ne tikai pašvaldību pakalpojumus, bet arī daļu no valsts pakalpojumiem, kurus sniedz institūcijas, kurās cilvēki visbiežāk vēršas: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts zemes dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Lauku atbalsta dienests un projektā pievienojusies arī Valsts darba inspekcija,” saka  Draudiņš.

 

Pilotprojekts Aucē – vajadzīgs un pieprasīts

Auces novada dome jau pirms gada kopā ar Roju, Valmieru un Daugavpili piekrita piedalīties pilotprojektā, lai saprastu, kādus valsts pakalpojumus un cik ļoti pieprasa vietējie iedzīvotāji. “Valsts piedāvāja, un mēs to izdarījām. Nebija tajā brīdī nekāda finansējuma. Mēs uzskatījām, ka tas ir vajadzīgs mūsu cilvēkiem, jo kaut vai slimības lapas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - ir gana tālu, lai tās aizvestu uz Dobeli vai Jelgavu. Pēc krīzes pakalpojums faktiski no cilvēka attālinājās. Bet šajā gadījumā mēs notestējām un sapratām, ka tas ir vajadzīgs cilvēkiem,” stāsta Auces mērs Gints Kaminskis (Zemnieku savienība).

Auce saviem cilvēkiem piedāvāja 26 dažādu valsts iestāžu pakalpojumus. Sešu mēnešu laikā tālākai aizgādāšanai līdz iestādēm tika pieņemti 852 iesniegumi, kā arī sniegts 150 konsultāciju. Pieprasītākie bija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumi – pieņemti 260 iesniegumi slimības pabalsta piešķiršanai. Pavasarī būtiski auga pieprasījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumiem – kopumā Auce pilotprojektā pieņēmusi 247 gada ienākumu deklarācijas. Vēl 55 zemnieki turpat Aucē pieteikušies Lauku atbalsta dienesta platībmaksājumiem. Valsts vides dienests un Uzņēmumu reģistrs gan nevienam nav bijis vajadzīgs.

Auces mērs Kaminskis uzskata, ka ir sasniegts projekta mērķis – apzināt, vai iestādes spēj darboties vienuviet. Viņš gan arī atzīst, ka klientu apkalpošanas centrs lielākoties strādā kā starpnieks: “Klientu apkalpošanas centrs strādā kā pastkastīte. Iedzīvotāji saņem vai nodot dokumentus un pēc tam saņem atbildi pa tiešo vai caur šejieni. Darbinieki šajā laikā ir apguvuši [biežāk uzdotos] jautājumus, un  katrs jautājums jau nenāk savādāks. Un mūsu darbinieki spēj sniegt minimālas konsultācijas, protams. Ja uz cilvēku ir reģistrēta firma, kas ilgstoši nedarbojas, viņam jālikvidē tā vai jādzēš no Uzņēmumu reģistra; to var izdarīt arī elektroniski, bet cilvēks pats neprot. Viņam [šeit] ir pieejams dators, un mūsu cilvēki palīdz. Arī tādi pakalpojumi ir sniegti.”

 

Iespēja, ja ar elektronisko vidi uz “jūs”

Arī Draudiņš no VARAM atzīst, ka lielā mērā vienas pieturas aģentūras būs iespēja tiem, kas ir uz “jūs” ar elektronisko vidi, kā arī gadījumos, ja pakalpojumi, piemēram, bēdīgi slavenā e-veselība, vēl nav elektronizēti.

“Cilvēkam atnākot uz pašvaldību, pirmkārt, klientu apkalpošanas speciālists konstatē, vai šis pakalpojums ir elektronisks. Ja tas ir elektronisks, tad klientu apkalpotājs pieved attiecīgo personu pie publiski pieejamā datora un palīdz, asistē elektroniskā pakalpojuma saņemšanai. Ja šis pakalpojums nav elektronisks, tad ir daļa no pakalpojumiem, ko iestādes deleģējušas pašvaldībai pieņemt dokumentus šī pakalpojuma izpildei. Mēs tagad faktiski runājam par 89 novadu nozīmes attīstības centriem, kur strādā šāds veidotais klientu apkalpošanas formāts. Tālāk pašvaldība atbildīga par to, lai pa drošu kanālu nogādātu šos dokumentus iestādei, lai iestāde nekavējoties sāktu tos apstrādāt pēc pieņemšanas,” skaidro Draudiņš.

Lēmumu par vienoto klientu centru izveidi šogad pieņēmis tikai 51 novads no kopumā 119 pašvaldībām. Lai iekārtotu telpas, nopirktu datorus un apmācītu pašvaldību darbiniekus, valsts šogad piešķīrusi nepilnu miljonu eiro.

Savukārt, lai pašvaldības motivētu sadarboties arī turpmāk, valsts tām apņēmusies piemaksāt. No 500 eiro mēnesī pašvaldībām ar līdz 10 tūkstošiem iedzīvotāju līdz pat tūkstotim eiro tad, ja novadā vai pilsētā vairāk par 20 tūkstošiem cilvēku.

 

Jelgavas novadā apņēmība apkalpot arī katrā pagastā

Pie tādas ikmēneša dotācijas tiks arī Jelgavas novads, kas citu pašvaldību vidū izceļas ar apņemšanos būt vēl tuvāk iedzīvotājiem. Kamēr citi klientu centrus veidos tikai domju ēkās, Jelgavas novads nolēmis savējos apkalpot katrā pagasta pārvaldē.

“Mēs jau esam aprīkojuši darbinieku darbavietas visās 13 pagastu pārvaldēs un arī šeit centrālā administrācijas ēkā Pasta ielā 37. Augusta nogalē ir sākta un nupat pabeigta pirmā darbinieku apmācību kārta, kurā piedalījās no katras pagasta pārvaldes pa diviem darbiniekiem un arī centrālās administrācijas darbinieki. Tā ka domāju – perspektīva ir. Daudz būs atkarīgs no tā, cik mēs mācēsim iedzīvotājus ieinteresēt saņemt šo pakalpojumus uz vietas, cik lojāli tam būs mūsu darbinieki,” stāsta izpilddirektors Ivars Romānovs.

Ļoti cerīgi uz šo projektu raugās arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kuras pakalpojumi pilotprojektā novados izrādījušies pieprasītākie. Dokumentu aprite papīra formā gan drīzumā būtiski mazināsies. Atšķirībā no Nacionālā veselības dienesta, kas gadiem mokās ar e-veselību un slimības lapu elektronizāciju, visticamāk, līdz noteiktajam 1.oktobrim ne tuvu nespēs veikt, sociālās apdrošināšanas aģentūra tuvāko dienu laikā plāno sākt portālā www.latvija.lv piedāvāt 19 pakalpojumus.

Elektroniskie pakalpojumi un sadarbība ar novadiem VSAA filiālēs apkalpojamo cilvēku skaitu varētu samazināt pat par 20 procentiem jeb piekto daļu, lēš aģentūras direktores vietniece Ilze Andersone.

“Pašvaldībās esam deleģējuši tos iesniegumus, kuriem nevajag papildu dokumentus. Šobrīd ir pārejas periods līdz gada beigām darba nespējas lapām, bet ar laiku ir plānota elektroniskā slimības lapa. Tātad šeit ir visi iesniegumi: apbedīšanas pabalsts, bezdarbnieka pabalsts, bērna piedzimšanas un ģimenes pabalsti, kur ir nepieciešams tikai klienta iesniegums un nevajag pievienot kādus apstiprinošus dokumentus. Bet nevarēs iesniegt iesniegumu vecuma pensijai, nevarēs saņemt konsultācijas, jo pašvaldību darbinieks tikai informēs. Viņš atvērs portālā www.latvija.lv mājaslapu un izlasīs to informāciju, kas tur ir publicēta,” skaidro Andersone.

 

Pakalpojumu elektronizācija vēl klibo

Konsultācijas paredzētas reģionu nozīmes centros un republikas pilsētās. Tāds centrs ir arī Smiltene, kur gan visu valsts iestāžu filiāļu nav, tādēļ turienes pašvaldība nākusi klajā ar ideju pakalpojumus sniegt virtuāli. Stāsta reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Draudiņš: “Smiltenes novada dome piedāvā iespēju iedzīvotājiem videokonferences režīmā sazināties ar šīm iestādēm. Tas faktiski nozīmē to, ka viņi iekārto atsevišķu telpu, kurā viņi nodrošina iespēju vizuāli redzēt iestādes pārstāvi un komunicēt. Un faktiski klients var izklāstīt visus savus objektīvos apstākļus tā, it kā viņš runātu ar iestādes pārstāvi klātienē. Smiltenes novada dome piedāvā attīstīt šādu modeli, jo atsevišķi iestāžu pakalpojumi nav bieži pieprasīti Smiltenes novadā, bet tajā pašā laikā, kad viņi ir pieprasīti, cilvēkam ir jābraukā.”

Tomēr līdz tādas idejas realizācijai iedzīvotājiem vēl būs jāgaida. Tāpat klientu centru vismaz nākamgad nebūs arī pārējos vairāk nekā pusē novadu un lielajās pilsētās, kur iecere ir visas valsts iestādes savietot vienā vai blakus ēkās.

Valsts tādam mērķim finansējumu apturējusi, ļaujot cerēt uz atsākšanu 2017.gadā.

To par sliktu ziņu sauc Pašvaldību savienības padomniece Ivita Peipiņa: “VARAM ir izlēmis, ka dotācija šo centru attīstībai paliks tikai tādā līmenī, lai nodibinātu šī 51 centra uzturēšanas izdevumus, jaunus centrus nākamgad nevērs. Tas, mūsuprāt, tomēr nav godīgi attiecībā pret visiem 89 novadiem, nerunājot nemaz par pārējām pašvaldībām.”

Savukārt bez valsts dotācijas pašvaldības nav gatavas uzņemties valsts iestāžu funkcijas, pat ja tas nozīmē tikai iesniegumu pieņemšanu un nogādi vajadzīgajā institūcijā.

Tādēļ, kamēr vēl klibo arī pakalpojumu elektronizācija, vismaz pusē valsts cilvēkiem arvien nāksies mērot ceļu uz katru valsts iestādi, lai aizpildītu vienu veidlapu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt