Par 2018. gadā Jēkabpils novadā izraisītu avāriju, kurā bojā gāja nepilnus trīs gadus veca meitenīte, viņas tēvs un vecmāmiņa, trīs tiesu institūcijas lēma, ka dzērājšoferim jāizcieš 6 gadu cietumsods. Tikmēr šogad Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa vīrietim, kurš Pļavniekos alkohola reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā gāja bojā astoņus gadus veca meitene, piesprieda 13 gadu cietumsodu.
LTV raidījums "4. studija" vērsās prokuratūrā, lai skaidrotu atšķirības.
"Vissmagākais sods ir paredzēts par šo noteikumu vai transporta līdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir bijusi alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, vai tamlīdzīgi, ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi. Un šeit sankcija ir paredzēta no 3 līdz 15 gadiem, atņemot transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no 5 līdz 10 gadiem," skaidroja Rīgas Autotransporta prokuratūras virsprokurors Agnis Krastiņš.
Tomēr visus dzērājšoferu noziegumu tiesas nepārskata vienādi. Ja šoferis stūrējis mašīnu reibumā, bez autovadītāja apliecības, izraisījis traģisku avāriju ar bojā gājušiem cilvēkiem, no notikuma aizbēdzis, viņš tiks sodīts bargāk nekā šoferis, kurš reibumā nolēmis stūrēt automašīnu.
"Katra lieta, es tā gribētu pateikt no savas pieredzes, ir individuāla. Katrai lietai ir individuāls raksturs. Katru lietu gan prokurors uzrauga, pēc tam prokurors, veicot kriminālvajāšanu un uzturot apsūdzību tiesā, vērtē no dažādiem aspektiem. Un arī tiesa, pieņemot spriedumu, vērtē visu šo apstākļu kopumu. Pie kādiem apstākļiem tas notika, kāda ir bijusi apsūdzētās personas personība, atzinis vainu, nav atzinis vainu, atbildību mīkstinoši apstākļi, atbildību pastiprinoši apstākļi, vai tas tā ir, vai tas tā nav, kādi tie ir. Attiecīgi jau šī Krimināllikuma normas izpilde tiek ņemta vērā katrā lietā individuāli," uzsvēra Krastiņš.
Vai dzērājšoferim, kurš nogalinājis trīs cilvēkus, ir pamatotas cerības atbrīvoties no cietuma pirms termiņa?
Likumā ir paredzēts konkrēts laiks, kad ieslodzītajam ir cerība atbrīvoties ātrāk. Tiesneši vadīsies pēc Krimināllikuma 61. panta, kurā paredzēti brīvlaišanas noteikumi.
"Tiesnesim ir jāņem vērā notiesātā personība un viņa uzvedība soda izciešanas laikā. Vai notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu, vai viņš ir atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, vai pēc atbrīvošanas viņam būs nodrošināta iespēja tiesiskā ceļā iegūt eksistenciālos līdzekļus, vai ir pagājis likumā noteiktais laiks un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma pārkāpumu," skaidroja Daugavpils tiesas tiesnese Geļena Simoņuka.
Tiesai jāņem vērā arī fakts, vai notiesātais ieslodzījuma vietā ir cīnījies ar savām atkarības problēmām un ir gatavs to turpināt, arī būdams brīvībā, ja noziegums izdarīts šo vielu ietekmes dēļ.
"Tas atkarīgs no nozieguma smaguma, par ko persona ir notiesāta. Ja bijis mazāk smags noziegums, tad, izciešot vienu otro daļu no piespriestā soda, notiesātajam jau rodas tiesības uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Ja izdarīts smags noziegums, tad notiesātajam obligāti jānosēž divas trešdaļas no piespriestā soda. Ja sevišķi smags, tad trīs ceturtdaļas no piespriestā soda," pastāstīja tiesnese Simoņuka.
Tas nozīmē, ka dzērājšoferis Ingus par smaga nozieguma izdarīšanu pirmstermiņa atbrīvošanu tiesā var lūgt pēc četriem ieslodzījumā pavadītiem gadiem. Visu tiesas piespriesto termiņu ieslodzījuma vietās pavada tikai sevišķi bīstami noziedznieki, kuri veikuši seksuāla rakstura noziegumus pret mazgadīgām personām.
"Eksistē vēl tāda lieta kā nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, piemērojot elektronisko uzraudzību. Tur termiņi ir mazāki. Par smaga nozieguma izdarīšanu, ja cilvēks ir izcietis pusi no piespriestā soda un vēlas atbrīvoties nosacīti pirms termiņa, piemērojot elektronisko uzraudzību, tad viņam pēc puses no soda ir tiesības lūgt ierosināt lietu par atbrīvošanu ar elektroniskās uzraudzības pievienošanu," piebilda tiesnese.
2022. gadā līdz 30. septembrim Latvijā nosacīti pirms termiņa atbrīvotas 106 personas.
