18 negadījumi, no kuriem 14 no tiem ir letāli, bet četri saistīti ar cilvēku traumēšanu – tāda ir šī gada statistika par negadījumu skaitu uz "Latvijas dzelzceļa" sliedēm. Lai gan gads vēl nav galā, jau ir par diviem negadījumiem vairāk nekā pagājušajā gadā.
Negadījumu skaits mazinās
"Latvijas dzelzceļš" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners norādīja, ka kopš 2015. gada, kad negadījumu skaits ir bijis lielākais vēsturē – 36 negadījumi, novērojama tendence samazināties negadījumu skaitam. Piemēram, 2020. gadā tie bija 13 nelaimes gadījumi.
Tomēr joprojām ir cilvēki, kas nepārliecinās par savu drošību pirms dzelzceļa sliežu šķērsošanas. "Tā ir neuzmanība, savu spēju pārvērtēšana varbūt vai vieglprātīga attieksme pret dzīvi. Jo principā jau ļoti elementāra lieta – pārliecinies, vai netuvojas vilciens, un šķērso sliedes un nekas ļauns nenotiks. Bet, ja mums tie negadījumi tomēr notiek, tad tas liecina, ka šī vienkāršā procedūra nav notikusi, cilvēks nav pievērsis uzmanību, vai vilciens tuvojas, vai netuvojas. Mēs rīkojam tās kampaņas katru gadu – trīs četras reizes gadā.
Garākā laika sprīdī mums ir izdevies diezgan ievērojami samazināt negadījumu skaitu. Tomēr vēl kāds atrodas, kurš nav to pietiekoši nopietni ņēmis vērā," norādīja Zvaners.
Psihologs Emīls Ūdris skaidroja, ka tā ir veselīga pārliecība – pieņemt, ka ar mums jau nekas tāds nenotiks. Tomēr pirms dzelzceļa sliežu šķērsošanas ir svarīgi šo pārliecību nolikt malā un veltīt pāris sekundes tam, lai pārliecinātos par savu drošību.
"Zināšanas obligāti nenozīmē to pielietošanu, un ir daudzas lietas, ko cilvēkiem var mācīt un atkārtot, un teikt, bet tas jau neattur to darīt, reizēm pārmērīgi un kaitējoši. Tāpēc izglītojoša kampaņa ir tikai viena daļa no tā, kas ir pasākumos svarīgi. Bet ir arī citi faktori: kā tas vispār ģimenē tiek atrunāts, tajā pašā laikā arī no sabiedrības perspektīvas – gan kādu piemēru mums rāda, gan cik daudz tā iesaistās, gan kāda infrastruktūra mums vispār ir. Protams, ir arī kaut kāda neuzmanība, īpaši varbūt raksturīgs jauniešiem – mūsdienu tehnoloģiju laikmetā daudzi sēž telefonos, austiņās," norādīja Ūdris.
Daļa negadījumu – pašnāvības mēģinājumi
Šogad no 18 negadījumiem septiņi ir kvalificēti kā pašnāvības mēģinājumi.
Psihologs norādīja, ka situācijas un līdz ar to arī iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas veikt pašnāvību uz dzelzceļa sliedēm, ir ļoti dažādi. Liela nozīme ir tam, ka lielākajai daļai sabiedrības dzelzceļa sliedes ir vienkārši viegli pieejamas.
"Nereti tas ir impulsīvi, pēkšņi, iespējams, tas ir vienkārši pieejami. Un kaut kādā ziņā tas varbūt ir saistīts ar to pašu infrastruktūru – ja es varu vienkārši aiziet un uzkāpt uz vilciena sliedēm, tad tas ir samērā vieglāk izdarāms, nekā, ja man vajadzētu kāpt pāri sētai vai ja varbūt man vajag atrast pamestu ēku. Bet vilciens parasti visiem ir vairāk vai mazāk pieejams, sasniedzams. Arī katram var būt tās savas individuālās pārliecības par to, kas ir varbūt mazāk sāpīgi, kas ir ātrāks, vieglāks veids," skaidroja Ūdris.
Aicina veltīt dažas sekundes savas uzmanības
"Latvijas dzelzceļa" pārstāvis Dainis Zvaners uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kādi ārā ir laikapstākļi – gaišs vai tumšs laiks – un kāds ir gadalaiks, pirms sliežu šķērsošanas vienmēr ir jāvelta uzmanība situācijas novērtēšanai. Un tikai tad tās jāšķērso.
Vilcienu nav iespējams uzreiz apturēt, un sadursmi nav iespējams novērst, jo vilcienam nav manevrēšanas iespēju. Tāpat ir jāatceras, ka austiņu lietošana vai citu darbību veikšana telefonā, atrodoties dzelzceļa tuvumā, ir sevišķi bīstama, jo novērš uzmanību no apkārt notiekošā.
"Ja tuvojas sliedēm un ir nepieciešams šķērsot tās kājām vai ar automašīnu, ir jāvelta tās dažas sekundes sava laika un uzmanības, lai pārliecinātos, vai netuvojas vilciens, vai nav jāapstājas mums. Tad viss būs kārtībā," sacīja Zvaners.
"Latvijas dzelzceļš" arī turpina regulāras sabiedrības informēšanas kampaņas, kā arī organizē Drošības stundas skolēniem dažādās mācību iestādēs visā Latvijā, lai pēc iespējas plašāk izskanētu aicinājums dzelzceļa tuvumā būt īpaši vērīgiem un piesardzīgiem.
