Sadaļas Sadaļas

Vien 24 stundas pēc kukuļdevējas pieķeršanas viņai piespriež 5000 eiro sodu

Šonedēļ Daugavpils tiesa paātrinātā procesa kārtībā – 24 stundu laikā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža – notiesāja kādu sievieti un sodīja par to, ka viņa deva kukuli robežsargiem, jo vēlējās ieceļot Latvijā bez Covid-19 testa, liecina Valsts robežsardzes un prokuratūras sniegtā informācija.

Pieķer un  notiesā kukuļdevēju 

Veicot imigrācijas kontroli, Daugavpils novada Medumu pagastā uz autoceļa A13 robežsargi konstatēja kādu Latvijā ieceļojošu Krievijas pilsoni. Ieceļotāja nevarēja uzrādīt Covid-19 testa negatīvo rezultātu vai medicīnisko dokumentu, kas apliecinātu, ka persona nav infekcioza.

Pēc neilga brīža transportlīdzekļa vadītāja vērsās pie robežsargiem, pases vāciņos ievietojot 50 eiro banknoti. Tā esot bijusi paredzēta kā kukulis, lai robežsargi ļautu šķērsot robežu bez Covid-19 testa.

Par kukuļdošanu uzsākts kriminālprocess, kurš otrdien, 9. martā, paātrinātā procesa kārtībā nodots Dienvidlatgales prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Arī prokuratūra virzīja kriminālprocesu paātrinātā kārtībā Daugavpils tiesā.

Persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 5000 eiro. Tiesas spriedums stājas spēkā 10 dienu laikā.

Robežsardze norādīja, ka kukuļdošana kvalificējama kā smags noziegums, par kuru saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods desmit līdz divu tūkstošu Latvijas noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

Paātrināta pieeja

Lietu nonākšana līdz spriedumam dažu dienu laikā jau ir daudzos gadījumos, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

“Prokurori ir mainījuši savu pieeju šim darbam, un līdz ar to mums paliek vairāk laika pievērsties nopietnākām lietām.

Juris Stukāns par lietu paātrinātu virzībuLatvijas Radio

Šobrīd notiek tā, ka prokurors uzaicina vai aiziet pie izmeklētāja, tiek apspriesta lietas gaita, noteiktas robežas, uzrakstīts plāns un attiecīgi izmeklētājs var mierīgi izpildīt uzdevumu un lieta virzās uz priekšu,” sacīja Stukāns.

Vienlaikus viņš atzina, ka izmeklētājiem “uz galda” ir lietas, kur ilgāku laiku neizdodas noskaidrot iesaistītos. Šādos gadījumos “jābūt patiesiem” un jāatzīst, ka izmeklēšanas iestāde nebija spējīga atrast vainīgo. Šādas lietas vajadzētu apturēt vai izbeigt, uzskata Stukāns, piebilstot, ka to nevajadzētu attiecināt uz smagiem noziegumiem.

Ģenerālprokurors gan neslēpa, ka, nepalielinot izmeklējošo iestāžu resursus, bezcerīgo lietu skaits var pieaugt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt