Stāsti

Plāno atjaunot vairākus Rīgas centra parkus

Stāsti

Somijā vieglo valodu ik dienas lieto apmēram pusmiljons iedzīvotāju

Ierakstu sērija: Kas ir vieglā valoda?

«Vieglā valoda» - vienkārši par dažkārt sarežģīto

Arī Latvijas Radio Ziņu dienests grib palīdzēt veidot izpratni, ka „vieglā valoda” nav nekas pazemojošs vai atpalikušajiem domāts. Tādēļ nākamajās dienās runāsim par vairākām ikdienas jomām, kur vieglā valoda varētu noderēt ikvienam no mums – vai tās būtu valsts iestāžu mājaslapas un pakalpojumi, vai medijos lasāmās ziņas, vai pat daiļliteratūra.

Svešvārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslīd garām svarīgas un, iespējams, ļoti noderīgas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazīst terminu „vieglā valoda” – tas ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri. Latvijas Radio no 30.maija pirmais Latvijā ieviesīs īpašas ziņas vieglajā valodā. Tāpēc šīs nedēļas garumā iepazīstināsim klausītājus ar to, kas ir vieglā valoda un kādās jomās to izmanto.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” vadītāja un viena no vieglās valodas aizsācējām Latvijā Gunta Anča pastāstīja, ka vieglās valodas ideja aizsākās jau ļoti sen Skandināvijas valstīs, un pamatdoma bija tāda, ka vieglā valoda tiek gatavota cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

"Jo sabiedrība saprata, ka šie cilvēki varētu labāk sekot līdzi lietām, ja šī informācija būtu sagatavota viņiem saprotamā veidā. Un tad, kā tas bieži notiek ar lietām, kas ir veidotas kādai vienai īpašai cilvēku grupai…piemēram, kā televīzijas pults, ko mēs gatavojām cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet tagad neviens vairs nevaram iedomāties savu dzīvi bez tās, tieši tāpat notika ar vieglo valodu. Vienā brīdī cilvēki pamanīja, ka šo vieglo valodu arvien vairāk sāk izmantot arī citi,” sacīja Anča.

Vieglo valodu strauji iecienīja arī bērni, gados veci cilvēki un cittautieši, kas vēl tikai mācījās, piemēram, zviedru vai dāņu valodu.

Kādi tad ir vieglās valodas pamatprincipi? Īsi, vienkārši teikumi, nekādas liekvārdības un birokrātisku samudžinājumu.

„Pamatdoma ir saprast, ko mēs gribam pateikt. Tad šo domu izteikt īsi un ar vārdiem, kas ir saprotami ikvienam, nevis mēģinot tos ietērpt skaistos svešvārdos, kas mums arī ļoti patīk,” paskaidroja Anča.

Izklausās vienkārši, bet tā ir veca patiesība, ka uzrakstīt vai izstāstīt kaut ko vienkāršiem vārdiem nemaz nav tik viegli. Anča zina stāstīt, ka, piemēram, Zviedrijā, no kuras „Sustento” aizguvis ideju par vieglo valodu, ir sava vieglās valodas organizācija ar pamatīgu apgrozījumu, kas ik gadu tulko un izdod vairākus simtus grāmatu vieglajā valodā, izdod iknedēļas avīzi, apmāca citus par vieglās valodas principiem. Naudu saņem no projektiem un arī no valsts.

„Tai pašā laikā, lai kā šķiet, ka ar to nevar pelnīt, viņi ar to arī pelna. Jo šīs grāmatas ir ļoti populāras, tās ir nopērkamas grāmatnīcās tāpat kā jebkura cita grāmata, un viņiem ir pietiekami liels pircēju skaits,” uzsvēra Anča.

Vieglās valodas ideju uz Latviju „Sustento” atveda pirms apmēram 15 gadiem. Izveidoja Vieglās valodas aģentūru, kas iespēju robežās izdod grāmatas, rīko kursus, skaidro vieglās valodas jēgu un nozīmi.

Ančai atmiņā nesena sadarbība ar Latvijas Gidu asociāciju, apmācot Rīgas gidus darbam ar cilvēkiem, kam ir uztveres grūtības.

„Tā bija ārkārtīgi interesanta pieredze. Piedalījos vienā ekskursijā Rīgas jūgendstila kvartālā," atceras Anča. "Mūsu gidi bija sagatavojuši informāciju par šīm jūgendstila mājām, kas parasti ir ļoti sarežģīta. Viņi stāstīja par pašu arhitektu kā cilvēku, stāstīja, piemēram, par to māju Rīgā, kas ir veltīta arhitekta sunim. Par to, kā izskatījās pats suns un kāpēc viņam uzbūvēja māju. Tad mēs aplūkojām māju, uz kuras bija ozolzīles. Gidi bija sagatavojuši īstas ozolzīles un iedeva katram tās aptaustīt. Es teikšu, ka tā bija viena no jaukākajām ekskursijām, kādu esmu dzirdējusi par jūgendstilu.”

Vieglās valodas apmācības un tulkojumus Latvijā lielākoties īsteno par starptautisku projektu naudu. Labklājības ministrija savulaik finansējusi dažu grāmatu izdošanu, bet ar to arī valsts atbalsts beidzas. „Sustento” vadītāja secina, ka valsts maciņa turētājiem nereti trūkst izpratnes, kāpēc šāds atbalsts būtu vajadzīgs:

„Ja valstij visi pilsoņi ir vienādi svarīgi, tad visiem pilsoņiem arī ir vienādas tiesības zināt informāciju par šo valsti, kurā viņi dzīvo un kas tur notiek. Man šķiet, ka tas ir tāds mazais solītis cīņā par to vienoto informācijas telpu, par ko mēs tik daudz runājam,” turpmāku atsaucību sagaida Gunta Anča.

Viņa arī cer, ka vieglās valodas attīstība ies kopsolī ar visas sabiedrības izpratni, ka mūsu līdzcilvēki nav sliktāki tikai tāpēc, ka viņiem ir grūti saprast sarežģītu tekstu. Vai tie būtu sveštautieši, bērni, vecāki ļaudis vai cilvēki ar attīstības traucējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt