Ideja par civilās aizsardzības apmācību nepieciešamību valdībā radusies jau 2007.gadā, taču sekojošās krīzes dēļ tā vairākkārt atlikta. Pašlaik pie mācību satura vadlīnijām strādā speciāla darba grupa, kuras sastāvā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, “Latvijas gāzes” un citu valsts uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Papildu naudu kursa ieviešanai un 6000 pedagogu apmācībām nevajadzēšot. “Šobrīd mēs plānojam papildus netērēt valsts budžetu, mēs neprasām papildu naudu. Mēs to paveiksim Eiropas struktūrfonda finansējuma ietvaros šajā mūsu paredzētajā projektā par vispārējās izglītības satura reformu,” norāda Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Darba grupā iesaistītie uzskata, ka, mācot izvairīties no nelaimēm un negadījumiem jau pirmajās klasēs, varēs uzlabot kopējo bērnu drošību. “Protams, mēs zinām – ja no mazotnes mums māca kādu lietu, tad arī, kļūstot vecākiem un pieaugošākiem, mēs šīs lietas ievērojam un atceramies. Līdz ar to viens no veidiem, kā uzlabot drošību Latvijā, ir jau no mazotnes bērniem mācīt un stāstīt par to, ko darīt un ko nedarīt,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.
“Viens ir tas, ko vecāki dara un praktiski parāda ar savu piemēru. Bet, ja tas tiek nostiprināts vēl ar skolas zināšanām un ja tas tiek apgūts kopā ar skolas biedriem un draugiem, es pieņemu, ka viena otra zināšana daudz auglīgāk var iekrist skolēna prātā,” saka Vecāku foruma biedrs Jānis Ezers. Viņš piekrīt, ka šāds kurss nepieciešams.
Tikmēr jaunajam satura plānojumam pašlaik iebilst atsevišķas nevalstiskās organizācijas, kas uzskata, ka bērniem vairāk jāmāca par ģimenes vērtībām un ģimenes drošību.
Aptverto jautājumu loks esot pārāk plašs, līdz ar to sarežģīti un nepārredzami īstenojams. “Saturiski tēmas ir definētas ļoti plaši. Tur ir sports, dzimumu līdztiesība, prostitūcijas ierobežošana. Mums ir bažas, ka šis mācību priekšmets ir pārāk plašs un beigu beigās tas var lobēt tikai kādas ļoti šauras intereses. Mēs uzskatām, ka ģimene ir tas galvenais cilvēkdrošības avots. Kā tas ir savietojams ar tādu priekšmetu kā civilā aizsardzība vai ugunsdrošība, mums tas ir jautājums. Šis jautājums, izlasot ziņojumu, mums arī paliek atklāts,” saka Latviešu identitātes atbalsta biedrības vadītāja Ieva Bērziņa.
Izglītības ministrs un Valsts izglītības satura centrs solīja aktīvāku sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Tās gan norāda, ka netiekot uzklausīti ierosinājumi veidot atsevišķu mācību priekšmetu par gatavošanos ģimenes dzīvei. Tāpat jau vairākkārt noraidīts arī Veselības ministrijas rosinājums atjaunot veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu.
Jau ziņots, ka 2018./2019.mācību gada skolās plāno pakāpeniski ieviest civilās aizsardzības jeb cilvēkdrošības kursu. Pirmdien, 29.februārī, valdībā panākta vienošanās, ka jaunu mācību priekšmetu neveidos, bet jautājumus par ugunsdrošību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, ceļu satiksmes drošību un citus ar drošību saistītus jautājumus integrēs jau esošajos mācību priekšmetos.
