Barikāžu dalībnieks no Jēkabpils Modris Svilis norāda, ka sen jau vajadzēja uzskaitīt cilvēkus, kas piedalījušies barikādēs, jo daļa šo cilvēku, kuri pirmajās dienās bez organizēšanas devās uz Rīgu un bloķēja ceļus un tiltus, ir aizmirsti. Lai arī īpašās pensijas varētu radīt ažiotāžu sabiedrībā, Modris secina, ka lielai daļai ļaužu tiešām arī ir minimālās pensijas, kas šo jautājumu padara aktuālu.
„Es piekrītu, ka vajag šīs pensijas, protams, kāds apmērs un kam – tas ir jautājums. Lielākā problēma, kā šos cilvēkus apzināt. (..) Es arī varu minēt cilvēkus, ar ko biju kopā, esmu vairākas reizes iesniedzis sarakstu, bet neviens nav nekur ne pieminēts, ne apbalvots,” saka Svilis.
1991.gada Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes locekle Marina Kosteņecka skaidro, ka šobrīd nebūt ne visi barikāžu dalībnieki ir novērtēti ar pateicības vēstulēm un apbalvojumiem, jo barikādēs piedalījās cilvēki, kas aizstāvēja savu likumīgi ievēlēto valdību, nevis, lai saņemtu apbalvojumus vai pretendētu uz labākām sociālajām garantijām.
Arī jēkabpiliete Vita Talla uzskata, ka kādas īpašas pensijas veidošana barikāžu dalībniekiem izklausās pēc utopijas. Lielāku pensiju tādā gadījumā pelnījuši visi, jo nekāda saraksta ar dalībniekiem nav. Turklāt izvērtēt, kurš bijis vairāk dalībnieks un kurš mazāk, nebūtu pareizi
„Izdzirdot šo ziņu, varbūt šķita – jā, nu vajag… tiek saprasts, kas ir Latvijas spēks barikādēs, kāpēc Latvija var būt brīva. Bet otra doma, patiesībā šai versijai nav materiālā seguma. Apzinoties Latvijas situāciju pašlaik – vai pārskatīt pensijas, vai pielikt skolotājiem 5-10 eiro… Man šķiet, tas jau izklausās pēc kādas politiskas spēles, tas liecina, ka vēlēšanas tuvojas,” atzīst Talla.
Savukārt Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais atzīst, ka ir gandarīts kaut vai par faktu, ka tiek pārskatītas iespējas godināt šos brīvības cīnītājus valsts līmenī. Savukārt lielākas pensijas ir viena no alternatīvām. Zaļais skaidro, ka reģistrēto dalībnieku saraksti tika iznīcināti Puča dienās. Savukārt, lai šos cilvēkus atrastu un uzskaitītu, šodien būtu nepieciešams milzu darbs un laiks.
„Ņemsim visus tā laika preses materiālus, kur nosaukti simtiem un tūkstošiem vārdi, un cik tādu vārdi netika nosaukti pa radio – vai tas arī nav pierādījums? Bet tas ir ļoti liels darbs. Barikāžu muzejs jau visus šos gadus vāc materiālus, bet mums nav iespējas, nav spēka vairāk apstrādāt,” secina Zaļais.
Zaļais secina, ka kopumā varētu būt līdz 70 tūkstoš barikāžu dalībnieku. Šonedēļ Saeimas Sociālās drošības apakškomisijā skatīts priekšlikums pensionēšanās vecumu sasniegušos barikāžu dalībniekus nodrošināt ar speciālu pensiju trīs minimālo mēnešalgu apmērā. Pēc plašas diskusijas komisija vienojās pilnveidot šo projektu.
