Ielāps pie ielāpa, ik pārmetrus lūzuma līnijas pāri visam ceļam, izvagotas dziļas risas un pēc ziemas izsistas atkal jaunas, asas bedres – tā izskatās kritiskākajās vietās uz Vidzemes šosejas, ko ik dienu mēro teju divdesmit tūkstoši auto.
Par spīti bēdīgajam ceļa segumam, daudz mašīnu tur traucas krietni virs atļautajiem 90 kilometriem stundā.
Šoferi par ceļa stāvokli smejas
Ceļmalas benzīntankā pie Inčukalna satiktie šoferi, jautāti par Vidzemes šosejas ceļa stāvokli, lielākoties sāk smieties.
„Šausmīgs, šausmīgs! Mēs te ļoti bieži braukājam darba dēļ, ir traki. Es domāju, ka noteikti ir jāremontē,” saka Aleksandrs.
„Drausmīgi, smadzeņu satricinājumu var dabūt! Tur ātrums ir liels, bet nu nedrīkstētu tā braukt…” piebilst kāda kundze.
„Man liekas, ka maksas ceļam tas ir kolosāls,” ironizē autovadītājs Raitis. „Man ir jāmaksā vinjete – 28 eiro mēnesī virs 3,5 tonnām. Un ja vinjete jāmaksā par šādu ceļu, nu, sauciet mani par grāfu vai lordu, citu variantu nav.”
„Ceļš ir ļoti slikts, var redzēt, ka sen nav remontēts. Braukt te ir grūti un arī bīstami, bet ko darīt – jābrauc,” atzīst Markuss no Igaunijas.
„Sen jau vajag remontēt, katru gadu gaidām. Mēs dzīvojam tieši ceļa malā, pretī „Rāmkalniem”, un tas ir ārprāts – kad iet garām „smagie”, man visas sekcijas līgojas!” saka autovadītāja Gunta.
„Tas ir ļoti slikts ceļš. Braucu uz Latviju vairākas reizes katru vasaru un zinu, ka vienā posmā šoseja ir laba, bet pēc tam sākas ārprāts. Tieši tagad braucu no Lietuvas, un tur ceļi ir desmitreiz labāki. Esmu no Izraēlas, daudz ceļoju un rakstu tūrisma portālam. Vienmēr pieminu, ka Latvijā jārēķinās ar dažiem ļoti sliktiem ceļiem un jābrauc ļoti uzmanīgi,” atzīst Meni no Izraēlas, kurš arī piestājis pēc benzīna Vidzemes šosejas malā.
Posms ar daudziem negadījumiem
Vidzemes šoseja jeb autoceļš A2 labi raksturo vispārējo Latvijas ceļu stāvokli – blakus ir gan jauni un labi saremontēti, gan ļoti slikti ceļa posmi, saka auto eksperts Oskars Irbītis no Valsts tiesu ekspertīžu centra.
Slikto posmu sekas viņš redz savā ikdienas darbā:
„Ekspertiem šī šoseja ir viens no sāpju bērniem. Tur ir salīdzinoši daudz ceļu satiksmes negadījumu un diemžēl – ar salīdzinoši smagām sekām.
Kad tika saremontēts ceļa posms līdz Garkalnei, negadījumu skaits tur samazinājās. Bet tajos posmos, kur cilvēki ir spiesti strauji mainīt kustības virzienu un ātrumu – piemēram, kādam auto ir labākā stāvoklī, un viņš var pietiekoši ātri pa tādu segumu pabraukt, bet cits brauc daudz lēnāk – tiklīdz veidojas šādas ātrumu atšķirības, tas ir viens no apstākļiem, kas veicina negadījumu rašanos.”
Nauda jāmeklē budžetā
Uzņēmumā „Latvijas valsts ceļi” stāsta, ka šogad plāno pabeigt Vidzemes šosejas posma Garkalne – Inčukalns pārbūves projektēšanu. Apmēram 11 kilometru garā posma un divu pārvadu rekonstruēšanas izmaksas būtu iespaidīgas – ap 40 miljoniem eiro jeb teju ceturtā daļa no visa „Latvijas valsts ceļiem” šogad piešķirtā valsts budžeta ceļu remontam un uzturēšanai.
„Mēs šo posmu ļoti vēlētos rekonstruēt. Visi zina, ka tas ir sliktā stāvoklī. Diemžēl tā pilnai rekonstrukcijai ir vajadzīgi lieli līdzekļi, kuru mūsu rīcībā pašlaik nav,” saka „Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova.
Viņa skaidro, ka Eiropas fondu naudas šim ceļa posmam vairs nebūs. Tāpēc prāvā summa būs jāmeklē valsts budžetā.
„Ja ilgstoši nebūs iespējams piešķirt finansējumu no valsts budžeta vai kādiem citiem avotiem, tad „Latvijas valsts ceļi” skatīsies, kādas ir iespējas tur rīkoties ar lētākām metodēm. Proti, atjaunot tikai asfalta virskārtu. Tas, protams, ir tikai īslaicīgs risinājums, lai uz kādu periodu uzlabotu tur satiksmes komfortu. Taču tas nerisinās problēmu pēc būtības, jo šis ceļa posms ir savu laiku nokalpojis, tas ir sliktā tehniskā stāvoklī un tam ir nepieciešama pilna rekonstrukcija,” skaidro Kononova.
Līdz ar to nav garantiju, ka Garkalnes – Inčukalna posmu rekonstruēs arī nākamgad.
Ar zīmēm nesalabot
Ātruma ierobežojumus sliktā ceļa seguma dēļ „Latvijas valsts ceļi” pašlaik neplāno. Tiem lielu jēgu neredz arī auto eksperts Oskars Irbītis:
„Ar zīmēm mēs to tik daudz nevaram ierobežot. Vairāk jārunā par to, ka autovadītājiem ir jāsaprot – ne vienmēr atļautais ātrums ir drošais ātrums.
Un, ja redzam, ka ceļš ir bojāts un bedrains, ir vairāk pašiem jādomā, ar kādu ātrumu viņš brauc.”
Ja uz tā saucamā „Sēnītes” posma remontu šogad nevar cerēt, tad citam tikpat dramatiskam Vidzemes šosejas posmam pie Bērzkroga gan drīzumā varētu pienākt labāki laiki. Tur ceļa rekonstrukcija apmēram deviņu kilometru garumā varētu sākties šajā rudenī. Tā provizoriskās izmaksas ir 9,5 miljoni eiro.
