Bedres un ielāpi uz Vidzemes šosejas daudziem autovadītājiem ir ikdiena. Vēl 2000. gadu sākumā to bija iecerēts pārveidot par pirmo autobāni Latvijā, taču krīze pārvilka svītru sākotnējai iecerei.
Pēdējais nopietnais remonts uz Vidzemes šosejas posmā no Rīgas līdz Garkalnes novadam bija 2015. gadā. Tālākā ceļa remontu autovadītājiem bija jāgaida četrus gadus. Tagad tālāko ceļu būvnieki darbus sola pabeigt līdz 2020. gada rudenim. Tiesa, ne visā posmā, bet gan tikai līdz "Sēnītei". Iemesls – līdzekļu trūkums.
Teju 14 kilometru garā ceļu posma atjaunošana izmaksās vairāk nekā 46 miljonus eiro. Iemesls dārdzībai – daudzie satiksmes pārvadi, kas jāatjauno pilnībā.
"Projekts paredz uzbetonēt jaunu laidumu un šis esošais betons – redzamais, kalpos kā veidnis un nekas vairāk. Būtībā tas sanāk kā jauns laidiens," klāstīja SIA "Binders" projektu vadītājs Aldis Vigulis.
Sliktā stāvoklī ir arī 6,5 kilometru posms no "Sēnītes" līdz Siguldai, taču tā remonts gaidāms vien 2022. gadā, jo naudu bijis grūti rast arī posmam līdz "Sēnītei".
"Lielākais izaicinājums bija dabūt šim projektam gan kohēzijas finansējumu, gan valsts budžeta daļu, jo šis ir pēdējais Kohēzijas fonda objekts šajā periodā un tam jau pilnībā nepietika līdzekļu no Kohēzijas fonda. Tas nozīmē, ka mēs to pieaugumu, kas bija budžetā, lielāko daļu novirzījām tieši šim objektam, lai varētu to realizēt," teica AS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Šogad uz Vidzemes šosejā remontdarbus plānots veikt arī posmā pie Bērzkroga.
Remonti plānoti arī uz Jūrmalas šosejas, Daugavpils apvedceļā un virknē reģionālo ceļu – kopskaitā 90 objektos.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan stāsta – ceļu remontu finansēšanā nu nāksies paļauties uz budžeta līdzekļiem. Atjaunot auto ceļu fondu gan nebūs iespējams.
"Iepriekšējos trīs gados mums bija unikāla iespēja, kad satiksmes ministrs, premjers un finanšu ministrs bija no vienas partijas. Ja šajos trijos gados neizdevās atrast nekādu unikālu risinājumu autoceļu fonda izveidošanai vai naudas palielināšanai, tad acīmredzot ir jāatzīst, ka tādu īpašu brīnumlīdzekļu mūsu apstākļos nav," atzina ministrs.
Kā alternatīvu tālākai ceļu būvniecības finansēšanai Satiksmes ministrija redz privāto-publisko partnerību un nodokļu papildu ieņēmumus, pieaugot dīzeļdegvielas akcīzei 2021. gadā.
Tikmēr ceļu būvnieki atgādina – ceļu remontu laikā autovadītājiem jārēķinās ar kustības ierobežojumiem, jo satiksme abos virzienos notiks pa vienu no brauktuvēm.
