Ceļš svarīgs 16 pašvaldību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas šoseju izmanto ikdienā. Atsevišķi ceļa posmi ir laboti, bet katastrofālākā tā daļa ir no Līgatnes līdz Igaunijas robežai, kas ilgu laiku nav remontēta.
Sabiedrībā ir teiciens, ka Latvijā brauc nevis pa ceļa labo pusi, bet pa ceļa labāko pusi. Un nav nekāds brīnums, jo daudziem šoferiem tā ir ikdiena - izvairīties no bedrēm un nelīdzeniem ceļa posmiem, kas noved pie salauztiem auto.
Tomēr ir šoferi, kas pieraduši pie kratīšanās pa šoseju un saka, ka braukt jau var.
“Asfalts ir. Braukt var. Bedres? Arī ir. Protams, ir posmi, kas ir ļoti slikti, ir posmi, kas ir labāki,” saka šoferis Artis.
Savukārt šoferis Jānis ir sašutis: “Nekā laba. Krievijas pusē labāks ceļš nekā Latvijā, nu ... Kauns pa visu ģīmi.”
Šobrīd remontdarbi uzsākti Pierīgā A2 šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada. Savukārt Smiltenes novada dome problemātisko ceļa segumu aktualizē tieši Austrumvidzemes teritorijā, kur sākas autoceļš A2.
Smiltenes novada izpilddirektors Kārlis Lapiņš stāsta, ka “sāpju bērns ir tieši šajā pusē, no Alūksnes pagrieziena līdz Raunai un tālāk no Bērzkroga līdz Līgatnei”.
“Mēs arī pa šo ceļa posmu nokļūstam Rīgā, bet ceļa posms sākas pie mums, un remontdarbi diemžēl šeit nav plānoti,” saka Lapiņš.
Vidzemes šosejas rekonstrukcija svarīga arī uzņēmējdarbībai.
“35 uzņēmumi Smiltenes novadā, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, tai skaitā lielākais - aptuveni 100 miljoni eiro. Viņiem visiem šis ceļš ir ļoti aktuāls un svarīgs,” uzsver Lapiņš.
