Vidzemes slimnīcas otrās Terapijas nodaļas virsārste Inga Nāgele-Lūse diktē pacienta izrakstu, un mākslīgā intelekta programma diktēto pati tad arī pieraksta.
"Tas, ko mēs diktējam, mēs iediktējam izrakstiņu, to, ko saņem pacients, ejot mājās, un arī ģimenes ārsts. Visa informācija par pacientu, kas ar viņu ir noticis stacionārā, mēs runājam un automātiski balss tiek pārvērsta rakstā," stāsta Nāgele-Lūse.
Lai mākslīgā intelekta programma darbotos, nācās izveidot arī īpašu medicīnisko terminu digitālo vārdnīcu. Daudzus no šiem terminiem diezin vai pat cilvēks, kurš nav mediķis, spētu pareizi pierakstīt.
"Pieturzīmes jāsaka, jauna rinda jāsaka, viss ir jāsaka, nu to viņš nevar izdomāt. Ja ir kaut kas ļoti sarežģīts, tad gadās, ka kaut kas ir nepareizi uzrakstīts, tad jāsaglabā un pašiem jāizlabo tas viss. Sarežģīti nav, bet tāpat savi knifiņi ir," atzīst virsārste.
"Mākslīgā intelekta" programma Vidzemes slimnīcai tapusi sadarbojoties ar Valmieras uzņēmumu "Assistentis", kas ir specializējies veselības aprūpes informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrādē.
"Pēc būtības sanāk tā, ka šo balsi iedala kā tādos balss tembra jeb viļņu augstumos un attiecīgi katram viļņa augstumam atpazīst pretim vārdu, un tad viņš, tas mākslīgais intelekts, tiek mācīts atbilstoši vairākiem veidiem, kā tas vārds varētu izklausīties, līdz ar to viņš sāk mācīties un veido kopā šos vārdu savienojumus," saka Vidzemes slimnīcas IT daļas vadītājs Dainis Ciguzis.
Ciguzis arī stāsta, ka šī tehnoloģija nav gluži jaunums un tā tiek izmantota arī citās nozarēs.
"To izmanto arī tagad tās populārākās vietnes, kas nodrošina internetā meklēšanu, kā arī straumēšanas servisos izmanto šo balss atpazīšanas sistēmu. Vai arī gudrajās mājās to jau izmanto, kur cilvēks, pasakot mājas viedierīcei, ieslēdz gaismu, un tā uzreiz saprot un palaiž. Tā kā tas ir diezgan plaši izmantots," norāda Ciguzis.
Bet kādi ir ieguvumi? Parasti pacienta izraksta sagatavošana noris slimnīcas Diktofonijas centrā, kas ir laikietilpīgs darbs, jo dienā ir jāsagatavo ap 50 izrakstu un to veic tikai pāris cilvēki. Kā stāstīja Nāgele-Lūse, ir situācijas, kad arī steidzamāk ir nepieciešams pacienta izraksts.
"Līdz šim mums bija tā, ka mēs telefonā diktējām, tad šo izrakstu rakstīja Diktafona centrā. Tagad mēs to varam paši darīt. Stipri ātrāk ir tie izraksti tad, kad ārsts pats to dara. Nav tā, ka ir jāgaida rindas kārtībā. Nu, labums ir tas, ka man uzreiz ir izraksts," klāsta Vidzemes slimnīcas mediķe.
Vēl viens plus ir tas, ka šādi var arī nodrošināt to, ka pacienta medicīniskās vēstures informācija nav pieejama plašākam darbinieku lokam. "Visu informāciju es pati ievadu, nav liekās personas, kas šo izrakstu arī redz," piebilst ārste.
Moderno tehnoloģiju, arī mākslīgā intelekta izmantošana slimnīcas darbā nav iegriba būt pēc iespējas modernākiem, bet gan ir būtībā laika un situācijas diktēta prasība, vērtēja Vidzemes slimnīcas valdes loceklis Andis Krūmiņš.
"Ir jāsaprot, ka mūsdienās veselības nozare, īpaši lielās slimnīcas sastopas ar milzīgiem izaicinājumiem, tie ir pandēmija, novecošanās, dažnedažādi ekonomiski faktori. Un tas aizvien vairāk liek domāt, ka mums ir jāiesaista informācijas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kas palīdz mums šīs problēmas risināt.
Mūsu interese ir padarīt darbu efektīvāku, lai ārsti ne tik daudz ir aizņemti ar kaut kādu papīru aizpildīšanu, bet lai nodarbojas ar savu tiešo pienākumu, lai vairāk uzmanība būtu pievērsta pacientam.
Jo ne velti saka, ka pacienti klauvē pie durvīm un traucē ārstam nodarboties ar dokumentiem. Mēs gribētu panākt, lai ārstniecība būtu primārais un lai to dokumentāciju, to "melno" darbu veiktu informācijas tehnoloģijas jeb mākslīgais intelekts," skaidro Krūmiņš.
Nākotnē tiks paplašinātas medicīniskās dokumentācijas digitālās sagatavošanas iespējas, ar mākslīgā intelekta palīdzību noformējot arī operāciju aprakstus, konsultantu slēdzienus un citus dokumentus. Šī nav vienīgā joma, kurā Vidzemes reģiona slimnīcā ienāk jaunās tehnoloģijas.
