Reģioni Krustpunktā

Vai jaunās halles reģionos liks futbolam saspuroties?

Reģioni Krustpunktā

Skolēnu ēdināšana attālināto mācību laikā – pašvaldībās trūkst vienotas pieejas

Kapavietu trūkums Latvijā viesīs pārmaiņas

Vidzemes pilsētās kapavietu trūkums liek domāt par kolumbārijiem un krematoriju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvietim vēsturiski ierasts, ka aizgājēju gulda zemē, taču kapsētu zemes nākotnē gluži vienkārši trūks. Kapsētu paplašināšana nozīmē izdevumus, reizēm arī mežu izciršanu, kā arī laiku un plānošanu. Tāpēc jaunā realitāte, kas sagaida apbedīšanas jomu Latvijā, ir kremācija; jautājums, kas cilvēkiem būs pieņemamāk – urnas guldīt zemē, veidot kolumbārijus vai sēru birzis.

Vidzemes lielajās pilsētās – Valmierā un Alūksnē – kapavietu trūkums ir reāla problēma, Valmierā jaunas vietas tiek ierādītas vairs tikai vienos kapos. Alūksnes novadā savukārt ir brīvāki kapi pagastos, taču visi tā vien steidz tuvāk pilsētai apbedīt tuviniekus, tā izsmeļot Alūksnes Lielo kapu kapacitāti. Kā vienā, tā otrā pilsētā pašvaldības pauž atbalstu arī kremācijai, atzīstot, ka tā ir apbedīšanas nākotne un ka tas risinās jautājumu par teritorijas trūkumu. Tikmēr iedzīvotājiem pret krematoriju kā tādu iebildumu nav, taču savu māju vai, piemēram, slimnīcu tuvumā gan viņi tādu nevēlētos redzēt.

Viena no pašvaldībām, kurā atrodas lielākā kapsēta ārpus Rīgas, – Alūksne šo jauno realitāti apjauš un tai ir gatava. Un kas būtiski – Alūksnē kapusvētki ir neatņemama kultūrvides daļa. Ne velti visā Latvijā Alūksni zina arī tieši vērienīgo kapusvētku dēļ.

Alūksnes novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova atzina, ka pagastos vēl ir brīvas vietas apbedījumu veikšanai, bet pilsētas teritorijā jau šobrīd jūtams, ka var būt problēmas. Tāpat esot jāņem vērā, ka vēsturiski pie pilsētas esošajiem tuvākajiem pagastiem nav savas kapu teritorijas un viņi grib apbedīt savus piederīgos tuvāk Alūksnei.

Savukārt Valmierā pašvaldības teritorijā ir četras kapsētas. Trīs no tām ir daļēji slēgtās, un viena ir atvērtā, tātad tikai viena kapsēta ir tāda, kur tiek veidoti arī jauni apbedījumi. Kā “Re:TV” norādīja Valmieras domes pārstāve Rita Jemšika, jaunās vietas tiek ierādītas Kocēnu kapos, kas atrodas tieši blakus pilsētai.

Kapu vietā kolumbāriji un sēru birzis?

Lai gan kolumbārija ierīkošana urnu apbedījumiem ir jauns izaicinājums Latvijas tradicionālajai apbedīšanas kultūrai, tomēr arī skaitļi liecina, ka kremācijas pakalpojumus cilvēki izmanto aizvien biežāk. Un, ko tur slēpt, – šāda apbedīšanas metode būtiski samazina apbedīšanai nepieciešamo zemes platību un arī optimizē kapu apsaimniekošanas izdevumus.

Ne velti Valmierā bija doma par otrās krematorijas celšanu, un šai idejai ir atbalsts arī pašvaldībā. ''Pašvaldība uz to skatās kā uz uzņēmējdarbības veidu. Acīmredzot, ja cilvēki to vēlas darīt, tad ir pieprasījums. Un, kā jau es teicu, tas ir pieaugošs pieprasījums un droši vien arī no citām pilsētām ir pieprasījums,” sacīja Rita Jemšika no Valmieras pilsētas pašvaldības.

Arī Alūksnē, kur kapusvētku tradīcijai ir dziļas saknes, uzskata, ka iedzīvotāju attieksme pret kremāciju mainīsies.

''Es domāju, ka mainīsies kaut vai tāpēc, ka varbūt mums vienai daļai ir palikuši šeit tikai vecāki vairs, bērni jau ir kaut kur tālu Eiropā. Ja tas ir kolumbārijs vai tomēr maza urniņa zemē apbedīta – tā jau ir cita uzkopšana un turēšana kārtībā. Mūsu iedzīvotāji maz pamazām sāk šo pakalpojumu arī izmantot. Mēs apsveram arī šādu variantu, arī par šādu teritoriju iekārtošanu,” pastatīja Alūksnes novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova.

Alūksnē uzskata, ka kapavietas fiziskais veidols, vai tā ir kapu kopiņa, kur guldīts zārks, vai urna, kas novietota kolumbārijā, nav būtiskākais. Latvietim svarīgāk aizgājēju pieminēt un par viņa atdusas vietu rūpēties. ''Es domāju, ka ne vienmēr jābūt ir puķītei, bet šai teritorijai ir jābūt kārtīgai, glītai, sakoptai.

Es domāju, ka mēs augam tam līdzi un jaunākā paaudze to jau ir pieņēmusi. Un domāju, ka tas ies tikai plašumā,” pauda Čugunova.

Valmiera – kremācijas galvaspilsēta?

Latvijā līdz šim tikai divās vietās pieejami kremēšanas pakalpojumi: Rīgā un pavisam netālu no Valmieras esošajos Kocēnu kapos. Taču nesen sabiedrībā diskusijas raisīja kāda uzņēmēja vēlme aptuveni viena kilometra attālumā būvēt vēl vienu krematoriju. Sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji nebija vienisprātis un pauda kritiku par izvēlētās atrašanās vietas ētiskumu, proti, blakus reģionālajai slimnīcai. Tomēr pašvaldība ieceri konceptuāli atbalsta, tiesa gan, tad krematorija jābūvē kādā citā vietā.

Uzņēmēji Valmieru un tās apkaimi par labu vietu vēl vienai krematorijai atzīst vairāku iemeslu dēļ. Kā viens no iemesliem tiek minētas biznesa intereses, lai veicinātu konkurenci un tādējādi iedzīvotājiem samazinātos pakalpojuma cena. Otrs iemesls tiek minēts pilsētas patriotisms, proti, veidot uzņēmumu savā pilsētā.

“Re:TV” žurnāliste Santa Ādamsone, kas veidoja sižetu sēriju par šo tematu, atklājusi vēl kādu iemeslu: “Covid-19 laikā, kad tika slēgtas robežas, tas šeit izdevīgi. Iepriekš tika vesti mirušie uz netālu esošo Igauniju, kur šis pakalpojums ir krietni lētāks. Pēc tā var saprast, ka viņi ir izlēmuši, ka te būs izdevīgāk.”

Tikmēr Valmieras pievārtē jau esošās krematorijas pārstāvis Jevgēņijs Gukengeimers pauda, ka ir gatavs konkurencei, vienlaikus pieturoties pie idejas, ka pie slimnīcām nevajadzētu būt apbedīšanas birojiem.

“Tas ir jāizlemj cilvēkiem tāpēc, ka tā ir mūsu pilsēta, un, kā mēs izlemsim, tā dzīvosim. Vai mēs gribam, lai Valmieras asociējas... Manā prātā Valmiera ir sporta pilsēta. Vai mēs gribam, lai Valmiera būtu krematoriju pilsēta? Vai tas ir vajadzīgs?'' vaicāja Gukengeimers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti