Panorāma

Panorāma

Panorāma

“Spēlmaņu nakts’’ mūža balvu saņems J. Dreiblats un R. Rudāks

Vidzemes puses mēri – pret piedāvāto reformu

Vidzemes novadu vadītāji aicinās iedzīvotājus protestēt Rīgā pret novadu reformu

Jaunā administratīvi teritoriālā reforma būs solis atpakaļ un attālināšanās no iedzīvotājiem. Tā uzskata daudzi Vidzemes puses pašvaldību vadītāji, kuri piektdien pulcējās Cēsīs, lai izvērtētu piedāvāto reformu. Virkne vietvaru vadītāju, kuru politiskā piederība ir pašlaik valdības opozīcijā esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai, reformai saka "nē" un aicinās iedzīvotājus braukt protestēt uz Rīgu. 

Jau pēc diviem gadiem Cēsu novada robežas var nākties pārmērīt. Pašreizējam novadam plānots pievienot Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Pārgaujas, Priekuļu un Amatas novadus. Līdzšinējie novadu vadītāji uzskata, ka nākotnē zaudētāji būs tie, kuri dzīvo attālākajos nostūros.

"Ir paņemta uzzīmēta karte, un nav ņemts vērā nekas. Nosacītais mistiskais lielums iedzīvotaju skaitam un ar to viss arī beidzas," sacīja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents (Latvijas Zemnieku savienība (LZS)).

"Nu, nestāstām cilvēkiem, ka uz 600 cilvēkiem būs sociālais darbinieks, nu, nebūs. Tas ir ministra māns. Tas, ka cilvēkiem būs sarežģītāk saņemt pakalpojumus, ir skaidrs," uzsvēra Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte (LZS).

Savukārt Priekuļu novada vadītāja Elīna Stapulone (LZS) norādīja, ka nevar nosaukt pat piecus punktus, kas viņas novada iedzīvotājiem nāks par labu līdz ar reformu.

Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs (LZS) norādīja, ka reforma pamatojas uz "kontūrkaršu izteicieniem un demagoģiju". Savukārt Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš (LZS) uzsvēra, ka reforma izraisīs varas attālināšanos no iedzīvotāja.

Pašreizējo Strenču novadu pēc plāna iecerēts iekļaut Valkas novadā, lai arī paši iedzīvotāji vēloties būt Valmieras novadā. Valmiera arī esot uz pusi tuvāk nekā Valka.

"Arī padomju laikā neviens ar prieku nebrauca uz Valku, izņemot Valgā nopirkt desas. Mums ar varu grib uzspiest Valkas virzienu. Visi skolēni brauc mācīties uz Valmieru. Medicīnas pakalpojumi, bizness, viss notiek Valmieras virzienā," norādīja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons (LZS).

Līdzīga attieksme pret iekļaušanos Valkas novadā esot arī Naukšēnos, kuri varētu atbalstīt vien piespiedu laulības ar Valmieru. Taču, ja vien varētu, Naukšēni arī turpmāk gribētu būt autonomi, jo mazais novads 10 gadu laikā esot labi spējis attīstīties.

"Tas ir solis atpakaļ. Tas nav kā Igaunijā, kur dod naudu, lai cilvēki atgriežas laukos, no kā latvietis ir cēlies," komentēja Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments (vēlētāju apvienība "Sarma").

Pašreizējais Gulbenes novads jaunajā plānā savas robežas nemainīs. Novada galva atzīst, ka attīstība būtu bijusi straujāka, ja tajā jau iepriekš nebūtu apvienoti četri  novadi.

"Mēs stipri atpaliekam. Lai kā negribētos atzīt, ja būtu novads mazāks, nebūtu tik daudz problēmu. Lēmumi, kas jāpieņem par skolu slēgšanu, pagasti paliek arvien tālāk no Gulbenes," sacīja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs (LZS).

Pašvaldību vadītāji piektdien apliecināja, ka ir gatavi doties paši un mudināt arī iedzīvotājus braukt uz Rīgu, lai tiktu ņemts vērā arī viņu viņu viedoklis. Līdzīgu sanāksmi drīzumā plāno arī Zemgales, Latgales, Pierīgas un Kurzemes pašvaldību vadītāji.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu,  bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības.  Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

 

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti