''Šī ir viena no telpām, kas mums ir aprīkota, te ir viens ekrāns, tur otrs,'' Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš izrāda telpas un aprīkojumu, kas paredzēts attālinātajam darbam. ''Ir vairākas telpas, šo mēs esam izvēlējušos kā tādu, kas ir optimāli, lai nav jāpārnēsā visas iekārtas. Protams, ka visās nav aprīkojums salikts, bet divi ekrāni, kas te ir, perfekti visu nodrošina. Mēs jau pāris gadus pie šīm sistēmām strādājam - gan pie tehnoloģijām, gan apmācībām, līdz ar to problēmu nav.''
Iepriekšējos gadus augstskolā veidotā tehnoloģiju bāze dod savu rezultātu, un rektors atzinīgi vērtē, ka tagad to var arī izmēģināt, pārbaudīt un testēt darbībā.
''Mūsu augstskolas filozofija - mēs sakām, ka mēs meklējam socioloģiskus risinājumus tehnoloģiskiem izaicinājumiem un otrādi, tātad tehnoloģiskus risinājumus sociāliem izaicinājumiem, līdz ar to mēs liekam šīs abas komponentes kopā. Tā kā agri vai vēlu kaut kādās situācijās būs jāpāriet nākotnē uz dažādām tehnoloģijām, tāpēc mēs arī mērķtiecīgi ieviesām visas šīs lietas attālināti. Ar ārvalstu studentiem arī tas pats, ja mēs domājam par klimata pārmaiņām, ka nevajag cilvēkus reizēm dzenāt šurpu turpu ar lidmašīnām, mašīnām, autobusiem, bet kaut kādu procesu jūs varat nodrošināt attālināti. Filozofiski es teiktu, ka visa šī lieta - protams, tas ir briesmīgi, kas ir noticis un tas ir ekonomikai milzīgs trieciens -, bet civilizācijai, cilvēkiem kā tādai domājošai pasaules kopienai, būs daudz vielas pārdomām, ko mēs tiešām varam darīt savādāk,'' prāto Gatis Krūmiņš
To, ka pāriešana uz attālinātu darbu ar studentiem tehnoloģiski nav sagādājusi problēmas, apliecina arī Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Agnese Dāvidsone, viņa vērtē, ka drīzāk šis laiks prasa no studenta lielāku motivāciju un koncentrēšanos darbam:
''Es teiktu, ka viss notiek, visu aizvadīto nedēļu esam strādājuši attālināti. Īpaši es apbrīnoju un cienu tos, kas šobrīd spēj savienot studijas ar to, ka atrodas mājās, kur vēl mazākie brāļi un māsas ir, vecāki, kuri arī ir pārsviesti šajā strādāšanas no mājām režīmā; ka var atrast vietu, atrast laiku, motivāciju, tādu iekšējo spēku, - tas ir šobrīd ārkārtīgi cieņu raisoši.''
Tagad atmaksājas arī tas, ka augstskolā ir izveidota multimediju laboratorija un līdz ar to ir ne vien modernās tehnoloģijas, bet arī zinoši speciālisti. Un augstskola ir gatava šajā jomā sniegt palīdzību arī Valmieras skolām.
''Mums arī personāls ir aprīkots, un cilvēki zina, kā ar tām lietām strādāt, kā to nofilmēt, kā pareizi salikt skaņas, - mēs ar to tiešām strādājam un esam iesaistījuši studentus pietiekami daudz, tā ir mūsu priekšrocība. Tāpēc mēs tagad Valmierā piedāvājam, ka mēs ar šīm digitālajām lietām esam gatavi palīdzēt arī skolām. Es domāju, ka mēs noteikti kaut kādas lietas darīsim kopā,'' saka rektors.
Pieredze no augstskolas puses varētu būt ne tikai, kā labāk izmantot un pielietot informācijas tehnoloģijas, bet arī par saziņas prasmēm, vadot attālināti lekcijas vai mācību stundas.
''Ja mēs ilgstoši pārejam uz šādu lietu, jāklausās, kāda cilvēkam ir dikcija, faktiski jāapgūst oratora māksla, tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ja cilvēks runā neskaidri vai klusi, tad tas ir izaicinājums, jo tehnoloģija nevar tik ātri to uzķert un tad viņa ķer blakus trokšņus. Cilvēkiem tagad ir jāmācās runāt gan skaidrāk, gan lēnāk, gan izturēt kaut kādas pauzes, - tā ir oratora māksla, tā kā mans padoms būtu - katram ņemt mājās un skaļi lasīt daiļliteratūru vai dzeju, vai dziedāt, lai uztrenētu savu balsi, lai visi to saprot,'' klāsta Gatis Krūmiņš un piebilst, ka šobrīd augstskolas pieredzi - kā vadīt darbu attālināti, kā apmācīt darbiniekus, - arvien vairāk sāk izmantot uzņēmēji.
