''Šī vieta, kur mēs stāvam, ir spa komplekss, aiz muguras lielais baseins, bērnu baseins, divi bērnu baseini tanī pusē, ko mēs neredzam,'' topošā Valmieras peldbaseina būvdarbu vadītājs Armands Andersons iepazīstina ar topošo peldbaseina ēku, kurā nezinātājs vēl īsti nevar izprast, kur kas atradīsies. ''Baseins ir ar visiem parametriem, lai sacensības rīkotu; kā redzam - daudzveidīgs, apmeklētājiem būs gana interesants gan atpūtai, gan sportam.''
Valmieras peldbaseinam būs astoņi celiņi, tribīnes 300 skatītājiem, un tas tiek būvēts, lai atbilstu starptautiskajiem normatīviem un te varētu notikt arī sacensības.
Šobrīd gan būvuzraugs Arturs Ščurs vērtē, ka darbi nedaudz iekavējušies, jo sarežģītas ir topošā peldbaseina jumta konstrukcijas un, ņemot vērā būves lielumu, kā arī drošības aspektu, darbus te nevar sasteigt:
''Sarežģītas konstrukcijas, es nezinu, vai Latvijā ir vispār bijis tāds objekts ar tādu telpisku režģi, un daudz roku darba. 40 tūkstoši būvskrūvju mums paredzēts tai jumta konstrukcijai - sakarā ar šo darbietilpība ir būtiski lielāka, nekā viņa bija paredzēta sākotnēji. Vēl visi pārējie darbi, redziet - viss notiek.''
Valmieras pašvaldībā domā, ka reizē ar jaunā mācību gada sākumu baseinā jau varēs notikt peldēšanas nodarbības pilsētas skolu audzēkņiem. To, ka bērniem un jauniešiem peldētapmācība ir svarīga, Limbažu peldbaseina pamatakmens ielikšanas pasākumā uzsver arī Limbažu un Salacgrīvas sporta skolas direktore Diāna Zaļupe.
Limbažos savs peldbaseins gaidīts 25 gadus.
''Peldbaseins – tā ir tāda būve, kurai vajadzētu būt katrā lielākā pašvaldībā, jo, kā mēs zinām, tad statistika nav valstī pārāk laba ar šiem peldētapmācības rādītājiem,'' atzīst Zaļupe.
Vēl pirms gada viena no bēdīgajām vizītkartēm, iebraucot no Valmieras puses tūrisma un kultūras pilsētā Cēsīs, bija pilsētas stadions, kas nopietnus remontus vai rekonstrukciju nebija pieredzējis gadus 40.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzīst - tā jau nav, ka nav bijusi vēlme modernizēt stadionu, vien problēma bija finansējumā:
''Jāsaka, ka sporta būvēm vispār kopumā Eiropas finansējums ir ļoti ierobežots vai nav vispār. Bet tas mērķis bija nosprausts pietiekami sen, vienkārši nebija tāda finansiāla avota, kā to visu uzsākt, jo projekts ir pietiekami resursu ietilpīgs. Un tad nu pagājušajā gadā izdevās no valsts budžeta panākt šo atbalstu, kombinējot dažādus resorus, jo stadions ir vajadzīgs gan iedzīvotājiem, gan sportistiem, gan arī Aizsardzības ministrijas instruktoru un arī karavīru sagatavošanai, kā arī valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistu un glābēju vajadzībām, tā kā tā ir tāda kombinētā infrastruktūra.''
Pēc rekonstrukcijas Cēsu stadions atbildīs starptautiskajām vieglatlētikas prasībām un savukārt futbola laukuma segums būs atbilstošs UEFA standartiem.
Vērienīgi rekonstrukcijas darbi šogad sāksies arī Valmieras Jāņa Daliņa stadionā, kur taps vieglatlētikas manēža. Kā uzsver pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, tā ir svarīga ne tikai Valmierai:
''Faktiski tagad tā situācija ir tāda, ka Vidzemē ziemas periodā nodarboties ar vieglatlētiku nav kur, un mēs zinām arī, kas notiek Daliņa stadionā, kur uz skrejceļa pat divos stāvos bezmaz jaunieši un visi sportot gribētāji skrien, tur ir ļoti slikti apstākļi. Kaut vai tas fakts, ka Vidzemes čempionāti brīžam notiek Igaunijā, nerada godu mūsu valstij. Protams, ir jāsaka tā, ka šī būve varbūt priekš Valmieras vien būs par lielu, bet nu viņa taps ciešā sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas federāciju, tad tā būs Latvijā labākā, kur rīkot gan augstas kvalitātes treniņnometnes, gan arī mačus.''
Valmierā vieglatlētikas manēžas būve un stadiona rekonstrukcija sāksies šovasar, un ekspluatācijā to sola nodot pēc diviem gadiem.
Bet Latvijas ziemas sporta centrā – Siguldā – jau šogad durvis vērs sporta komplekss ar peldbaseinu un sporta zālēm, dodot iespēju kaldināt jaunas olimpiskās medaļas.
