Vidzemē nokultie graudi galvenokārt nonāk Vidzemes agroekonomiskā kooperatīva sabiedrībā (VAKS). Rudzu kravu šeit atvedusi arī zemnieku saimniecības “Kalnāres” saimniece Valentīna Krūmiņano Blomes pagasta, kuras saimniecībā galvenokārt tiekot audzēti rudzi, arī kvieši un mieži. Ar šī gada ražu saimniece ir apmierināta, jo pērnās ziemas kailsals saimniecībai postu nav nodarījis:
„Rudzi ļoti labi, mēs rapsi un ziemas kviešus neaudzējam. Rudzi neizsala, rapsis un kvieši gan. Tie tā pašvakāk. Mums ir 180 ha un mēs nevaram riskēt ar daudz kultūrām.”
Arī zemnieku saimniecība “Mārtiņkalni” Burtnieku novadā par ražu nesūdzas, tiesa gan saimniecībai vairākus laukus nācās pārsēt, jo kailsalu neizturēja ziemas rapsis.
No viena hektāra vidzemnieki šogad nokuļot no 6 līdz 9 tonnām graudu, tāpēc piegādātājiem kooperatīvā jārēķinās ar rindām. „Beidzamās dienas ir rindas, jo tie daudzumi, kas ienāk ir ļoti lieli. Bet uz izbēršanos iet raiti,” novērojis kooperatīvās sabiedrības tirdzniecības vadītājs Andris Zemešs.
Tiesa gan, zemniekus ne visai iepriecina šī gada graudu cena, taču to nosaka pasaules biržās notiekošais.
„Absolūtā cena ir zemāka kā pagājušajā gadā un daudz zemāka, nekā tas bija divus gadus atpakaļ. Šogad ir prognoze labām ražām, līdz ar to cenas ir zemākas,” secina VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Kooperatīvā uzsver - labības audzētājiem šogad jārūpējas arī par to, lai ar graudiem netiktu izplatīts bīstamais Āfrikas cūku mēris. Lai to novērstu, kooperatīvs ieviesis vairākus drošības pasākumus.
„Mums pilnīgi visi graudi iet caur graudu kaltēm, tiek termiski apstrādāti, mitri vai sausi. Zaudējam kādu procentu uz svara, bet mums ir pārliecība, ka graudos šī vīrusa nav,” skaidro Jansons.
Vidzemē novāktie graudi ilgi šeit nepaliek. Labība jau tiek krauta smagajās automašīnās un dzelzceļa vagonos, lai tālāk dotos pie vietējiem dzirnavniekiem, kā arī uz ostām.
