Lūgšanu brokastis – tā ir iespēja dažādu konfesiju, jomu un atšķirīgu pasaules uzskatu pārstāvjiem sanākt kopā, lai apspriestu valstij būtiskus jautājumus un meklētu tiem iespējamos risinājumus, brokastu laiku pavadot garīgā gaisotnē.
“Šī ir tāda skaista tradīcija, kad satiekas visdažādākie cilvēki – ticīgi un neticīgi, uzņēmēji un dažādu citu nozaru pārstāvji, lai lūgtos par visiem svarīgām lietām. Mums arī šeit, Smiltenē, pirms vairāk nekā gada bija vietējās lūgšanu brokastis. Un mēs tādā veidā šeit labāk iepazinām viens otru,” stāstīja Smiltenes Romas katoļu baznīcas prāvests Juris Škapars.
“Lūgšanu brokastīm ir vienmēr kāda tēma, un šoreiz šī tēma ir “Darīsim labu nepagurdami, jo mēs savā laikā pļausim, ja vien nepadosimies”.
Mēs gribam stiprināt cilvēkus šajos grūtajos brīžos, kas šobrīd mums ir sākušies, un arī virzīt uz kādām kopīgām darbībām, uz kopīgu vienam otra stiprināšanu.
Mēs vienojamies gan lūgšanā, gan lūgšanu brokastu gaitā notiek dažādas liecības, kur cilvēki stāsta par to, kā Dievs viņam ir palīdzējis viņu dzīvēs vai kaut ko mainījis. Un, protams, tās ir reālas brokastis,” pastāstīja Vidzemes Lūgšanu brokastu koordinatore Madonā Juta Strazdiņa.
Šoreiz brokastis notika attālināti, esot katram savās mājās, taču ne mazāk vienoti sajūtās, domās un lūgšanās.
“Kā ikvienam kristietim, tas ir stiprinājums un atgādinājums par to. Bībele, taču, ziniet, ir tik bieza. Tu nevari visu laiku visu paturēt galvā, un tad tu esi kādu pantu aizmirsis, un kāds tev īstajā brīdī viņu pasaka, kādā konkrētā mirklī, un tu saproti, ka, jā, notrāpīji,” savās izjūtās dalījās maiznīcas “Lielezers” ražošanas vadītājs Valters Kanopa.
“Esmu bijusi uz lūgšanu brokastīm trīs vietās. Tā ir Latgale, Cēsis un Ape. Un es varu liecināt par to, ka visvairāk cilvēku sirdis aizkustina cilvēku liecības par to, kas viņu dzīvē ir noticis un kādi Dieva brīnumi jeb pieskāriens ir no Dieva,” pastāstīja skolotāja, Apes Svētā Mateja evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšniece Līvija Karro.
Kā atzīst uzrunātie, motivācija dalībai lūgšanu brokastīs katram ir sava. Taču vienojošais ir vēlme meklēt garīgumu, skatīties pāri lietām, kas mūs šķir, un ieraudzīt to, kas mūs vieno.
“Ja es saku, ka man ikdienā palīdz Dievs un lūgšana, tad man arī palīdz cilvēki, kuri tic, līdzīgi kā es. Līdz ar to tad, ja šis vairo cilvēkus un pabaro cilvēkus ar šo garīgo vēsti, tajā skaitā mani, protams, ka es to daru,” izteicās Kanopa.
“Man ir jāsaka paldies Dievam, ka es esmu stipra ticībā un mani nekas nevar izšūpot – nekādas vētras. Protams, ir kādi nelieli tādi, varbūt, ka uzbrukumi, neteiksim, bet vienkārši kādas replikas, bet tas ir ļoti reti. Skolā visi mani pieņem, ka es esmu kristiete. Jāsaka tā, ka pie neticīgajam mums ir jāiet un jāstāsta, mums ir jāevaņģelizē,” sacīja Karro.
Tradicionāli katrās lūgšanu brokastīs daļa no dalības maksas tiek ziedota labdarībai. Šoreiz saziedotie līdzekļi tiek novirzīti projekta “Drauga plecs vēža pacientiem” īstenošanai.
