Ārpus Rīgas

LLKC speciālists Māris Narvils par laikapstākļu svārstību ietekmi uz dārziem

Ārpus Rīgas

''Kurzemnieka'' galvenā redaktore Daiga Bitiniece par Kurzemes bibliotēkām

Vidzemē starppilsētu autobuss varētu braukt pēc pieprasījuma; šaubas par finansēm

Vidzemē satiksmes autobuss varētu braukt pēc pieprasījuma; šaubas par finansēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Zvans dispečeram, un gaidi, kad konkrētajā dienā varēsi ar autobusu vai vieglo auto nokļūt sev vajadzīgajā galapunktā. Tā ļoti vienkāršoti var raksturot pakalpojumu – transports pēc pieprasījuma. Šogad to iecerējusi izmēģināt Autotransporta direkcija tajos novados, kur ir maz pasažieru un regulārus autobusu reisus nodrošināt ir nerentabli. Bet jau pirms tam, pat vairākus gadus, ārvalstu pieredzi šajā jomā ir pētījuši un apkopojuši Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti.

Laukos cilvēku skaits sarūk, bet arī tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo vietās, kur jau sabiedriskā transporta reisi slēgti vai tos slēgs, ir jānokļūst novadu centros, pie ārsta vai uz veikalu. Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede stāsta, ka it sevišķi jau Vidzeme ir raksturīga ar lieliem attālumiem un viensētām:

''Mums ir salīdzinoši vislielākais kilometru skaits un vissazarotākais maršrutu tīkls, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, tā mūsu specifika ir, ka cilvēki dzīvo viensētās.''

Saprotot, ka satiksmes autobusu maršruti kļūst nerentabli, jo cilvēku skaits sarūk, Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti jau vairākus gadus pētījuši dažādu Eiropas valstu reģionu pieredzi, lai varētu īstenot arī Vidzemē pilotprojektu – transports pēc pieprasījuma.

''Tas varbūt būtu arī kā pagaidu risinājums tur, kur šo reisu nav vai viņi nebūs nekad, bet iedzīvotājs tur dzīvo un viņam ir jānokļūst ar sabiedrisko transportu līdz slimnīcai vai skolai, vai vienalga kur uz lielāku pilsētu pēc kāda pakalpojuma,'' norāda Kalniņa-Priede.

Ir jau arī pirmās pašvaldības, kas būtu ar mieru veikt savā teritorijā pilotprojektu. Viena no tām ir arī Jaunpiebalga, un novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs stāsta, ka ir jau bijusi arī iedzīvotāju aptauja:

''Tāpēc mēs arī labprāt iesaistīsimies šajā pilotprojektā, jo, kā saka, tā juridiskā bāze ir pavirzījusies uz priekšu un pasažieru pārvadājumiem var būt piemērojamas vieglās automašīnas un mikroautobusi, tādā veidā varētu nodrošināt šo pārvadājumu uz pieprasījumu.''

Tagad šo ideju – transports pēc pieprasījuma - izsaka arī Autotransporta direkcija. Transporta uzņēmuma „VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš, kurš iepazinies ar šī projekta koncepciju, stāsta, ka būs reiss konkrētā maršrutā, kuru pasažieris iepriekš piesaka:

''Valsts tā kā iesaldē to maršrutu, ja nav kas brauc; ja cilvēks parādās, viņš dod ziņu un mēs izbraucam to maršrutu tajā brīdī, kad viņš ir gatavs braukt pa šo maršrutu, bet mēs nebraucam bezjēdzīgi, ja nav pasažieru. Tā ir braukšana pēc pieprasījuma, bet maršruta ietvaros.''

Oskars Spurdziņš arī vērtē, ka šobrīd sabiedrībā nav vēl īstas skaidrības, ko īsti nozīmē transports uz pieprasījuma, bet katrā ziņā tas nebūs taksometra pakalpojums:

''Savādāk jau, ja brauc pēc pasažiera vēlmes, tas jau ir taksometrs, un taksometra pakalpojumi jau visiem ir pieejami, protams, par savu naudu.''

Vidzemes plānošanas reģionā, kas jau bija iecerējis veidot savu pilotprojektu, tagad domā, ka Autotransporta direkcijas ierosinājums ir pirmais solis šīs ieceres realizēšanā, pēc kura varētu spriest, vai vispār šāds pakalpojums iedzīvotājiem ir saistošs. Un pēc tam vajadzētu spert nākamo soli, lai pakalpojums, kā tas ir ārvalstīs, nav tikai saistīts ar konkrētu maršrutu:

''Mums ir virkne likumu, un viņi nav elastīgi, - ja tev ir reiss, tad ir pietura, tad ir maršruts un nevar iebraukt pēc šī vecā cilvēka iekšā pie viņa mājas tos divus kilometrus, ja viņam, piemēram, ir kustību traucējumi, un viņu nevar izvest ārā, jo juridiski tas ir pārkāpums. Mēs esam iesaistījušies diskusijās arī ar Aautotransporta direkciju, viņi mums arī ir projekta partneri, un es domāju, mēs arī atradīsim risinājumu.''

Eiropas valstu pieredze liecina, ka šādam pakalpojumam, kad transports pēc pieprasījuma iebrauc arī attālās lauku sētās, ir līdzfinansējums no pasažiera, pašvaldības, arī valsts, taču tā ir bagāto valstu pieredze. Vai to varēs īstenot pie mums?

Transporta uzņēmuma „VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš gan šajā ziņā uzskata, ka, nedublējot sabiedriskā transporta maršrutus, mobilitātes pakalpojumus varētu sniegt arī pašvaldības:

''Nevis valstij un nevis arī tur dzīt pārvadātājus ar autobusiem, bet pašvaldībai; ļoti bieži jau tas arī notiek, ka ir speciāli arī invalīdiem piemēroti busiņi, kur vienkārši pašvaldības labāk arī zina, kādas vēlmes iedzīvotājiem ir, un viņi var arī nogādāt, kur šiem cilvēkiem visvairāk ir vajadzīgs, tā ir sociāla funkcija.''

Tātad būtībā ir iespējas, kā mēģināt risināt mobilitātes jautājumus vietās, kur jau slēgti vai tiks slēgti sabiedriskā transporta maršruti. Vai viena no tām būs transports pēc pieprasījuma, to rādīs tas, kā tas tiks īstenots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti