Latvijā ir vairāki finanšu instrumenti daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai – ir iespēja pieteikt finansiālu atbalstu valsts institūcijā “Altum”, pretendēt uz energoservisu kompāniju grantiem, kā arī Eiropas Savienības projektiem. Tomēr pieteikšanās ir periodiska, tādēļ izmaksas uz to brīdi ir dārgākas.
“Tad, kad beidzas šī atbalsta programma, tad ir salīdzinoši liels klusums un izmaksas ir zemākas. Energoefektivitātes fonds, ja tāds tiktu izveidots Latvijā, palīdzētu regulēt šīs izmaksas,” skaidroja Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks.
Tāpat arī namu renovāciju kavē iesniegšanas termiņi projektiem. Līdzīgi tas bijis namu pārvaldniekam Smiltenē.
Kamēr tika sagatavoti nepieciešamie dokumenti, pieteikšanās jau noslēgusies.
“Ēka ir palikusi aiz sliekšņa. Viņai tā kā viss ir sagatavots – projekts sagatavots, tehniskā apsekošana ir, energoaudits ir, vienkārši nepaguva savlaicīgi iesniegt “Altum”,” stāstīja SIA “Smiltenes NKUP” namu pārvaldnieks Jānis Liniņš.
Tamdēļ arī Vidzemes plānošanas reģions saredz iespēju Latvijā aizgūt Nīderlandes pieredzi – veidot vienmēr pieejamu energoefektivitātes fondu, kas nebūtu atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma.
Šobrīd gan vēl nav zināms, kā tas darbotos Latvijā, tāpēc ir izvēlēts šis daudzdzīvokļu nams Smiltenē, kas būs kā pilotprojekts jaunā finanšu instrumenta izveidei.
“Nedaudz atšķirīgi no tā, ka šis aizdevuma termiņš būtu 30 gadi. Līdz ar to investīcijas ir lielākas, jā, bet ilgtermiņā šie ieguvumi ir augstāki. Un, skatoties mēnešu griezumā, mēs prognozējam, ka tās izmaksas būs līdzīgas kā standarta atjaunošana uz 20 gadu periodu,” skaidroja Jānis Ikaunieks.
Iecerētais fonds paredz ēku atjaunot pēc iespējas energoefektīvāku, sasniedzot gandrīz zema enerģijas patēriņa ēkas klasi.
