Vidzemē saslimstības pieauguma rādītāji pārsniedz vidējo Latvijas saslimstības līkni. Piemēram, aizvadītajā nedēļā vairāku darbinieku slimošanas dēļ bija slēgtas skolas ēdnīcas Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā.
Šonedēļ, kā pastāstīja ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga, siltas pusdienas skolēniem atkal tiek nodrošinātas, bet slimība skolai nav gājusi secen. “Slimo skolēni, slimo skolotāji; kas ir daudz, kas maz, – pieci skolotāji ja slimo, tas skolai ir daudz,” stāstīja Kreicberga.
Saslimstības pieaugums ietekmē arī ražošanas uzņēmumus. To izjūt arī Vidzemes lielākajā ražotnē, akciju sabiedrībā „Valmieras stikla šķiedra“. Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Vēveris pastāstīja, ka vīrusa omikrona vilnis ir daudz jūtamāk ietekmējis darbu nekā iepriekšējie saslimstības viļņi.
“Pašreiz no ražošanā esošiem cilvēkiem aptuveni 20% atrodas uz zilajām lapām, ilgākām, īsākām. Ko tas nozīmē ražošanai?
Tas nozīmē faktiski to, ka nav viena maiņa no četrām, mēs strādājam 24/7, nepārtrauktu darbu.
Mums viena maiņa faktiski nav darbā, tā varētu pēc vidējiem cipariem vērtēt situāciju; tātad, ja mums vienas maiņas nav, tas palielina mūsu ikdienas operatīvās izmaksas. Mums jāorganizē darbs ar tiem cilvēkiem, kas uz doto brīdi ir pieejami,” situāciju raksturoja Vēveris.
Pandēmijas ietekmi izjūt arī Latvijas Pasts, jo, iztrūkstot darbiniekiem, ir apgrūtināta pasta pakalpojumu sniegšana un sūtījumu piegādes. Uzņēmuma tīkla departamenta Vidzemes reģiona vadītāja Gunita Tomsone stāstīja, ka īpaši saslimstība darbinieku vidū ir jūtama tieši februāra sākumā.
“Diemžēl mums nav tādas brīnumlādes, kur mēs varam paņemt tik daudz darbinieku. Līdz ar to mēs cenšamies piesaistīt gan jaunus darbiniekus, gan mūsu esošie darbinieki dodas palīgā uz tām vietām, kur iztrūkst darbinieku, kā arī administrācijas darbinieki dodas palīgā piegādēs. Un mēs šo darbu darām līdz vēlam vakaram, lai nodrošinātu visus pakalpojumus,” skaidroja Tomsone.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Pasts informēja, ka darbinieku saslimstības dēļ var tikt uz laiku slēgtas pasta nodaļas vai samazināts to darba laiks.
“Tās kritiskākās vietas ir lielās pilsētas, un šobrīd mums tāda kritiskāka ir Valmiera, kur ir ļoti daudz saslimušo.
Līdz ar to mēs esam vienai nodaļai samazinājuši darba laiku un vienu nodaļu uz īsu periodu esam slēguši, pagaidām pārējām nodaļām Vidzemē varbūt esam saīsinājuši darba laiku, bet citur Vidzemē pagaidām vēl nodaļas nav slēgtas,” norādīja Tomsone.
Sākoties saslimstības līknes straujajai augšupejai, izskanēja arī bažas, vai un kā darbu spēs nodrošināt operatīvie dienesti. Šajā ziņā Vidzemē gan Valsts policijā, gan glābšanas dienestā atzina, ka situācija ir stabila. Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā šīs nedēļas sākumā bija saslimuši 17 darbinieki un 10 bija kontaktpersonas.
“Mums ir Vidzemē diezgan veiksmīgi, ka tie slimnieki ir izdalījušies pa visu reģionu, – viens, divi, trīs varbūt struktūrvienībās, tā ka mēs nejūtam to, ka būtu iztrūkums,” vērtēja Vidzemes reģiona brigādes komandieris Andris Kellijs.
Arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko stāstīja, ka šobrīd saslimstība neietekmē darbu. Saslimušo skaits ir mazāks par desmit procentiem.
“Mēs kā operatīvais dienests esam pakļauti īpašam regulējumam. Mums ir iespēja tām amatpersonām, kurām 24 stundu periodā nav simptomu, tātad ar paštesta palīdzību varam konstatēt to – ir vai nav. Varam arī, izmantojot FFP respiratorus, atgriezties pēc četrām dienām jau dienesta pienākumu izpildē. Faktiski tas laiks ir saīsināts un tie riski ir minimāli, līdz ar to mūsu funkciju izpilde netiek apdraudēta,” sacīja Mitrošenko.
Tomēr ar darbinieku slimošanu nākas rēķināties arī Vidzemes slimnīcā. “Situācija Vidzemes slimnīcā ir saspringta, bet mierīga. Diemžēl slimo arī darbinieki, tai skaitā arī māsas un māsu palīgi, kas tieši veic pacientu aprūpi,” atzīmēja Vidzemes slimnīcas pārstāve Benita Brila.
Viņa stāstīja, ka šobrīd vēl izdodas saplānot personāla darbu tā, ka visi veselības aprūpes pakalpojumi norit ierastajā apjomā. Taču, ja saslimtu tieši ārstnieciskais personāls lielākā skaitā, tad slimnīcā būs jāizvērtē, kā citādi organizēt darbus. “Visticamāk, ka tiks samazināti dienas stacionāra pakalpojumi, lai varētu nodrošināt mūsu prioritāti – neatliekamo medicīnisko palīdzību,” piebilda Vidzemes slimnīcas pārstāve.
Kā atzina aptaujāto uzņēmumu un iestāžu vadītāji, situācija ar darbinieku saslimstību var mainīties un arī mainās pa dienām.
