Lai sagatavotu barību teju 420 liellopiem, piensaimnieks Andrejs Kārklis apsaimnieko 270 hektārus (ha) zemes – 40 ha zaļo kukurūza, 40 ha aizņem labība, bet pārējā platībā aug zālāji.
Saimnieks atzīst - šogad vajag salīdzinoši daudz siena un skābbarības, taču to sagatavošanu kavē lietavas. Divi pļāvumi jau nopļauti, bet vietām zāle joprojām guļ uz lauka. “Nopļāvu cerībā, ka būs baigi labā zāle un baigi labā barība,” stāsta z/s „Dzintari” saimnieks Andrejs Kārklis. „Lūdzu, te viņš nostāvēja, tur vēl ir tāds pelēkais. Vakardien visu novācu, vakarā nepaspēju – deviņos uznāca lietus, atkal aizlija, atkal šodien būs tur tā pati maliņa jāķemmē augšā, tad mēģināsim uzlikt kaudzes galā,” klāsta Kārklis.
Saimnieks skābbarību liek bedrē. Tajā jau ir pirmā pļāvuma zāle, kuras kvalitāti viņš vērtē kā ļoti labu. Pašlaik tādu vairs nevarot iegūt, jo zāle mitra un zūd arī tajā esošās barības vielas.
Saimnieks atzīst – jāgaida atvasara, kad varēs nopļaut trešo pļāvumu, un tad arī nepieciešamais skābbarības apjoms būs iegūts, ko gan nevar teikt par siena daudzumu. “Pavisam labs siens mums šogad sanāca kaut kādi 50 ruļļi. Nekas labāks laikam arī vairs nebūs, jācer, ka kaut kādus salmus savāksim sausnes sastāva uzlabošanai,” norāda Kārklis.
Lai lauksaimnieki varētu saņemt ES platību maksājumus, zālāji jānopļauj un jānovāc noteiktā termiņā, kas šogad ir 15. augusts, taču biežo lietavu dēļ Zemkopības ministrija šo termiņu pagarinājusi par mēnesi.
Ziemeļvidzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē norāda, ka šobrīd ir vēl diezgan daudz nenopļautu platību, īpaši mazo ganāmpulku saimniekiem, kuri lopbarībai vairāk gatavo tieši sienu, kas vietām vēl ir vālos un jau sācis pūt. “Šobrīd, ejot pa pļavām un mērot, vienkārši viņas ir tik slapjas, ka tur pat tehnika nevar uzbraukt daudzās vietās,” norāda Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Zenta Špate.
„Jebkura nokavēta diena pie lopbarības saražošanas – tas jau ir barības vielu zudums, un līdz ar to arī kvalitāte šogad lopbarībai būs sliktāka un tālāk arī visas pārējās sekas,” saka Špate.
Tā kā nepieciešamo siena apjomu ne visiem saimniekiem šogad izdosies iegūt, Zenta Špate pieļauj, ka vairāk lopbarības būs jāsagatavo no salmiem.
