Līdz šim kooperācija ļāvusi sekmīgi attīstīties graudkopības un piensaimniecības nozarēm, taču nākotnē, apvienojot spēkus, sevi tirgū sekmīgi varētu pieteikt arī bioloģiskās saimniecības
Latvijas laukiem galvenokārt raksturīgas mazas un nelielas saimniecības, kas, mainoties tirgus apstākļiem, ir neaizsargātas. Kooperācija ļautu šīm saimniecībām apvienot resursus, lai kopīgi iekarotu tirgu un ražotu efektīvāk.
„Mums ir jādomā par pievienoto vērtību. Nevis tikai pirkt un pārdot, bet pārstrādāt un iegūt produktu un atrast tam labāko tirgu. Tā ir mūsu nauda, kuru mums ir jāvar paņemt,” saka AS „Jaunpils pienotava” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.
„Mums pārdošanas tirgus vairs nav šaurs, svaigiem produktiem. Es domāju, ogas, pienu. Bet šīs ir jau plašākas realizācijas iespējas, ja mēs viņus sagatavojam tirgus kondīcijai, kas jau ir iespējama plašāk,” norāda z/s „Brieži” saimnieks Juris Cīrulis.
Šajās nozarēs strādājošajiem tā būtu iespēja apvienoties, lai iekļūtu ne tikai vietējā, bet arī Eiropas tirgū. „Par brīvo tirgu, es gribu teikt, ka viņa tāda nav. Bet kooperējoties var salauzt arī šīs problēmas un panākt, ka Latvijas produkti nonāk Eiropas tirgū,” akcentē Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Lauksaimniecības organizāciju pārstāvji uzskata, ka nākotnē zemniekiem būtu jākooperējas, arī iegādājoties tehniku un citus ražošanas līdzekļus. Tas ļautu strādāt vēl efektīvāk.
Tomēr, lai kooperācija noritētu sekmīgi, ir būtiski, lai to atbalsta arī valsts un pašvaldības iestādes, jo tā ir iespēja laukos attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī veicināt iedzīvotāju atgriešanos lauku reģionos.
