Lai gan meža dzīvnieki biežāk apciemot jaunaudzes februārī un martā, arī pašlaik "Latvijas Valsts mežu" jaunaudzē Rūjienas pusē redzamas pavisam svaigas lauzumu pēdas.
"Te mēs varam redzēt citai priedei, ka pat vairākas reizes ir bijusi nokosta galotne. Tas nozīmē, ka koks tiek traumēts," pastāstīja Rietumvidzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.
Viņš arī vērsa uzmanību uz sarētojumu jaunās priedītes stumbrā, kāds tas palicis no aļņu vai briežu iepriekšējo gadu apciemojuma: "Koks te ir kārtīgi nomizots, tas ir sasveķojies un mēģinājis apaudzēt. Bet jebkurā gadījumā šis koks ir pietiekami nopietni bojāts, un te var iekļūt gan infekcija, gan arī pats stumbrs jau vairs nav tik kvalitatīvs. Protams, meža audzētājiem tie ir zaudējumi. Ja mēs gribam audzēt labu, kvalitatīvu mežu, kas ir pietiekami lielas izmaksas, sākot jau ar šāda meža ierīkošanu, kas ir aptuveni 1000 eiro par hektāru, tad, protams,
labam meža īpašniekam vajadzētu arī rūpēties par šo mežu vismaz turpmākos 7 gadus, kamēr tas koks ir sasniedzis tādu augstumu, kad pārnadži vairs īsti viņu nebojā.
Piemēram, ja kādā marta naktī šādā jaunaudzē ieies aļņu bars, tad var teikt, ka praktiski puse no šīs audzes aizies bojā."
Katkovskis norādīja uz pētījumiem, ka, piemēram, vienai stirnai ziemā nepieciešami aptuveni 130 kilogrami koku un krūmu dzinumu, briežiem un aļņiem, protams, šis apjoms ir daudz lielāks. "Visvairāk mūs no mežsaimniecības viedokļa ietekmē pārnadži, tātad stirnas, brieži, aļņi, kas posta to mūsu padarīto darbu. Kopumā tas skaits ir par lielu. Briežu populācija paplašinās, tas mums pamatā ir Rūjienas, Mazsalacas, Ramatas gals. Tagad arī pie Valmieras ir diezgan paliela briežu populācija. Acīmredzot mūsu meži viņiem patīk, un viņi labi vairojas, protams, ir arī tas, ka grūti nomedījams, medniekiem viņš nav tāds viegli nomedījams dzīvnieks," pastāstīja Katkovskis.
Jaunie dzimumi satur meža dzīvniekiem tik nepieciešamos vitamīnus ziemā. Rietumvidzemes reģiona Mežkopības vadītājs Guntars Kampernovs novērojis, ka dzīvnieki sevišķi iecienījuši tās jaunaudzes, kurās aug stādaudzētavu eglītes un priedītes. "Acīmredzot viņiem tās garšo, jo mēs tos stādus sākumā audzējam siltumnīcās, tie ir ļoti veselīgi, tie tiešām zvēram ir salāti. Un neaizsargājot vietās, kur ir blīva dzīvnieku populācija, mēs tos nevarēsim izaudzēt," viņš sacīja.
Kā panākt, lai meža dzīvnieki nenāktu mieloties uz jaunaudzēm? Speciālisti iesaka vairāku pasākumu kopumu.
"Runājot par sadarbību ar medniekiem, mums ar viņiem ir vienošanās, ka barotavas neizvietot tuvāk par 100 metriem no jaunaudzēm, kas ir egle, priede līdz 5 metru augstumam un apse līdz 10 metru augstumam. Mēs gan pieļaujam, ka viņi drīkst izvietot šīs jaunaudzes tuvumā, bet tad viņiem jāuzbūvē blakus šai jaunaudzei žogs vismaz 2,1 metru augstumā," norādīja Kampernovs.
Viens no veidiem, kā pasargāt jaunaudzes, ir dažādu aizsarglīdzekļu izmantošana. "Pēc kopšanas mēs apstrādājam galotnītes ar aizsarglīdzekli, ar repelentu, kas veidots uz plēsēju kaltētu asiņu miltu bāzes; to uzsmidzina galotnītēm. Paralēli, domājot par dzīvniekiem, mēs arī atstājam starpvagas neizpļautas, ja tas netraucē pamatsugas audzēšanai. Proti, atstājam visu zālāju, visus sīkos krūmiņus, visus avenājus, jo tā ir galvenā barības bāze, it sevišķi šādos sniegotos apstākļos, pārnadžiem. Dzīvnieks neiet mērķtiecīgi uz mūsu stādījumu, bet iet uz to, kas ir starpvagās atstāts," skaidroja Kampernovs.
"Latvijas Valsts mežu" stādījumu platībās tiek pielietoti četri dažādu aizsarglīdzekļu veidi, ar kuriem tiek apsmērētas jauno kociņu galotnītes.
"Svarīgi pateikt, ka tur nav nekāda ķīmija, visi ir bioloģiskie līdzekļi," piebilda speciālisti.
Taču šie preparāti jāpielieto jau laikus – vislabāk vēlā rudenī.
Tāpat tiek pielietoti mehāniskie aizsarglīdzekļi, spirāles, ar kurām tiek aptīti stumbri. Ja jaunaudzes platība nav liela, var izmantot nemazgātu aitas vilnu, uztinot to uz galotnēm. To var darīt arī ziemā neatkarīgi no laikapstākļiem.
"Kas zvēram nepatīk? Nepatīk smaka, smarža, arī spalvas, kas saķep viņam zobos, tas viņam ir nepatīkami. Mēs esam secinājuši, ka efekts ir un tas ir visvienkāršākais līdzeklis, kā aizsargāt," pastāstīja speciālists.
To, ka aizsarglīdzekļi dod rezultātu, Kampernovs veda skatīt uz kādu jau palielu priežu audzi, kur repelenti tika pielietoti pirms gadiem piecpadsmit: "Biju liecinieks šīs audzes augšanas procesam, un teikšu tā, ka, ieejot audzē, man mati sacēlās stāvus, jo viss bija grauzts, lauzts. Šī bija pirmā audze, kuru mēs Valmieras iecirknī nomiglojām ar aizsarglīdzekli, un pavasarī mani pārsteidza, ka visapkārt šim nogabalam bija zvēru taku takas, bet cauri šim nogabalam neizgāja neviena zvēra pēda. Es sapratu, ka, jā, tas ir tas līdzeklis, ar ko var glābt mežu."
Protams, aizsarglīdzekļi nav lēts prieks, taču, ja jaunaudzi vēlamies pasargāt, tad šie ieguldījumi ir būtiski, lai izaugtu kvalitatīvs nākotnes mežs.
