Pērn Druvienas pagastā divas sievietes, uzdodoties par a/s “Latvenergo” darbiniecēm un iekļūstot dzīvesvietā pie kādas sirmgalves, izkrāpa ievērojamu naudas summu.
Līdzīgi gadījumi reģistrēti arī citviet – tā Mārsnēnu pagastā kāda sieviete, kā vizītes mērķi minot transformatora nomaiņu, sirmgalvei mēģināja izkrāpt naudu. Valsts policijā norāda, ka krāpniecība ir otrais biežākais noziedzīgo nodarījumu veids pēc zādzībām. Pēdējos gados krāpnieki bieži uzdodas par a/s “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, “Sadales tīkla” vai kāda cita uzņēmuma un dienesta darbiniekiem.
“Faktiski vienīgie, kas ierodas pie klientiem, ir “Sadales tīkls” darbinieki,” norāda a/s „Sadales tīkls” Klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.
„“Latvenergo” darbinieki kā tirgotājs pie klientiem neiet, bet mums ikdienas darbā ir jāuztur savas elektrolīnijas kārtībā. Mums jāveic remonta un dažādi būvniecības darbi, tāpat arī uzskaišu, kas mums ir - elektroenerģijas uzkaišu iekārta, kontrole, pārbaude un arī nomaiņa, tāpēc mēs esam samērā bieži viesi pie mūsu klientiem, un šādi starpgadījumi varētu rasties,” norāda Krūmiņš.
Valsts policijā norāda - par krāpnieku upuriem visbiežāk kļūst tieši vecāka gadagājuma cilvēki, kuri dzīvo lauku viensētās.
Tā kā laukos ne vienmēr ir pieejams internets, televīzija vai citi plašsaziņas līdzekļi, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde ar a/s “Sadales tīkls”, a/s “Latvijas gāze” un vietējām pašvaldībām izveidojusi informatīvu brošūru "Lai nekļūtu par krāpniecības upuri, noskaidro, kā rīkoties!". Tajā lakoniski apkopota vizuāla un rakstveida informācija par katru no dienestiem un to, kā atpazīt konkrētu uzņēmumu darbiniekus, kuri, pildot darba pienākumus, iedzīvotājus nereti apmeklē dzīvesvietās.
“Tie formas tērpi vai atšķirības zīmes - viņas jau gadu gaitā mainās,” norāda Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko. „Tas, pie kā ir pieraduši mūsu vecāki vai mūsu vecvecāki – īstenībā viņiem tā kā liekas svešs, tāpēc arī mēs vēlējāmies atgādināt un parādīt, kādi ir šie speciālo dienestu darbinieki, kādas ir dienesta apliecības, lai viņi varētu pārliecināties, ka tas tik tiešām ir dienesta darbinieks,” norāda Mitrošenko.
Lielāko daļa brošūru Valsts policija nodos pašvaldībām, kur tās tālāk tiks nodotas iedzīvotājiem.
