Pusdiena

Pusdiena 04.06.2018

Pusdiena

Pusdiena 05.06.2018

Vidusskolēni šogad pirmo reizi eksāmenu atbildes sniedz tikai valsts valodā

Vidusskolēni šogad pirmo reizi eksāmenu atbildes sniedz tikai valsts valodā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šogad pirmo reizi centralizētie eksāmeni visiem vidusskolēniem neatkarīgi no tā, vai viņi mācās mazākumtautību izglītības iestādē, vai nē, eksāmenu atbildes jāsniedz valsts valodā. Izņēmumi attiecināmi vien uz pārbaudes darbiem svešvalodās.

Arī eksāmena vadītājam uzdevumi jāskaidro tikai latviešu valodā. Par šādām izmaiņām eksāmenu kārtībā lēma valdība, un pārmaiņas šogad pirmo reizi skar vairāk nekā 100 izglītības iestādes visā Latvijā.

Jelgavas 5.vidusskolā, kas īsteno programmas mazākumtautību valodās, dienā, kad to apmeklē Latvijas Radio, daļa skolēnu kārtoja fizikas eksāmenu. Citi vēl steidzās uz noslēdzošo konsultāciju ķīmijas eksāmenam, kas notiks trešdien.

Šis ir pirmais gads, kad mazākumtautību skolām visā Latvijā nav izvēles brīvības, kādā valodā skolēni kārto gala pārbaudes darbus. Šīs pārmaiņas skar arī 12.klases skolnieku Danielu.

“Es domāju, ka es kārtotu tāpat latviski, jo es mācos latviešu valodā. Es pat nevaru to iedomāties krievu valodā. Klasesbiedriem, kuriem ir sliktāka latviešu valoda, ir grūtāk, bet man liekas, viss bija labi. Matemātikā latviešu valoda gandrīz nav vajadzīga, bet latviešu valodā, nu tur vajag jau zināt visu,” sacīja Daniels.

Studēt Daniels plāno valsts valodā, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē. Tāpat viņa vienaudze Vladlena. Viņa gan uz Latvijas Radio uzdotajiem jautājumiem izvēlas atbildēt dzimtajā valodā.

“Ja godīgi, nebija nemaz tik sarežģīti. Visus terminus un uzdevumus stundās pildījām latviešu valodā, tāpēc latviešu valodā to izpildīt bija viegli. Godīgi pateikšu, ka krievu valodā es to nespētu izpildīt, jo visu esmu iemācījusies latviešu valodā,” stāstīja Vladlena.

Klasesbiedri gan runājot, ka visgrūtāk bijis matemātikas eksāmenā, taču par to šogad runāts arī latviešu skolās.

Jelgavas 5.vidusskolas vadība komentārus gan atteica, jo ar bērniem pārmaiņas nav pārrunātas. Valsts izglītības satura centrā stāstīja, ka pārpratumi līdz ar jauno kārtību neesot radušies.

“Mēs redzējām, ka pēdējo gadu laikā faktiski tas procents vai tas skolēnu skaits, kas tiešām izvēlējās atbildēt kādā no eksāmeniem ne valsts valodā, ir visu laiku sarucis un ir kļuvis ārkārtīgi neliels. Iepriekšējā mācību gadā mazāk nekā 7% no visiem mazākumtautību skolu beidzējiem izvēlējās atbildēt krieviski. Būtībā šie grozījumi sakārtoja šo sistēmu, jo, būsim godīgi, nav nepieciešams uzturēt spēkā šādu normu, ja tā praksē īsti netiek lietota,” klāstīja centra direktors Guntars Catlaks.

Eksāmeni tikai latviešu valodā ir vien viens no valodas reformas posmiem. Lai veicinātu mazākumtautību skolēnu iekļaušanos valsts augstākās izglītības sistēmā un darba tirgū, Saeima šogad lēma par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.

Tāpat pavisam nesen Izglītības ministrija rosināja aizliegt privātām augstskolām studiju programmas īstenot krievu valodā.

Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdis un Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs šādas pārmaiņas atbalsta.

“Obligāti ir jānodrošina tāds kvalitatīvs process, kurā visi skolēni var sagatavoties studēt augstskolās latviešu valodā. Cilvēki var diskutēt ilgi par šo jautājumu, bet reālā situācija dzīvē pierāda to, ka, jo ātrāk tas notiek, īpaši vidusskolas posmā, jo labāk,” sacīja  Alijevs.

Tas, kā mazākumtautību skolas uzņem pārmaiņas, esot atkarīgs no katras skolas prakses iepriekšējos gados. Tomēr kopumā valodu reformām nav viennozīmīga atbalsta. Viedokli, ka mainīt mācību valodu tikai uz latviešu valodu ir nepareizi, jo jaunieši pašlaik praktizē daudzvalodību, pirmdien Radio raidījumā „Krustpunktā” pauda eksministrs Roberts Ķīlis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti