Rīta intervija

Ojārs Skudra par Latvijas politikas peripetijām

Rīta intervija

Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins par veloceliņiem un Dienvidu tiltu

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis par vidusskolu kritērijiem

Vidusskolām plāno jaunu slieksni – vismaz divas paralēlklases ar 25 skolēniem katrā

Lai īstenotu kompetencēs balstītu izglītību, jānosaka vidusskolu klašu minimālais piepildījums – vismaz 150 skolēni jeb divas paralēlklases ar 25 skolēniem, intervijās LTV un Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Ar pašreizējo skolēnu skaitu Latvijā iespējams nokomplektēt tikai 130 vidusskolas, par IZM pasūtītā pētījuma secinājumiem pastāstīja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Turklāt būtiski ir tas, ka pašlaik pilsētās atrodas 59% vidusskolu un tajās mācās 83% audzēkņu. Līdz ar to skolu tīkla pārmaiņas vairāk skars skolas, ne tik daudz vidusskolēnus, norādīja IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Turklāt pašlaik skolēnu skaita kritums ir neproporcionāli straujš salīdzinājumā ar vidusskolu skaita mazināšanos.

Tas nozīmē, ka izglītības pakāpes samazināšanu vismaz 183 vidusskolām.

Iecerētās izmaiņas Vidusskolās, esot virzāmas uz priekšu un nebūtu atliekams, tā norāda Izglītības un zinātnes ministrija. Sagatavotie kritēriji ir kvalitatīvi, kas saistās ar skolēnu eksāmenu rezultātiem, un kvantitatīvi, kas saistās ar skolēnu un klašu skaitu vidusskolā. Runājot par mācību kvalitāti, kompromisu nebūšot, bet citos gadījumos pašvaldības varēs papildu finansēt skolas. Papule norāda, ka kopējais izmaiņu īstenošanas laiks varētu būt seši gadi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule par pārmaiņām skolu tīklāViktors Pupiks

    Salīdzinās eksāmenu rezultātus

    Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāti vidusskolu kritēriji divās grupās: kvalitatīvie un kvantitatīvie. Izglītības iestādes vidējos 12.klases centralizēto eksāmenu rezultātus iecerēts salīdzināt ar pirms trim gadiem kārtoto 9.klases eksāmenu rezultātiem.

    "Tādā veidā mēs varam izmērīt skolu pievienoto vērtību. Ja skola darbojas pozitīvi, varētu būt atkāpe no kvantitatīvajiem kritērijiem," sacīja ministrs.

    Šadurskis norādīja uz to, ka pēdējo trīs gadu laikā apmēram seši tūkstoši vidusskolu absolventu nemācās un arī nestrādā. Tātad izglītības iestādes radījušas brāķi, pauda ministrs.

    Noteiks skolēnu skaita slieksni

    Savukārt otrajā kritēriju grupā svarīgs būs klašu piepildījums. Lai īstenotu kompetencēs balstītu izglītību, jābūt minimālajam skolēnu skaitam skolā – vismaz divām paralēlklasēm ar 25 skolēniem katrā.

    Tātad kopumā vidusskolā būtu jābūt vismaz 150 skolēniem.

    “Ja gribam iedot skolēnam 12.klasē izvēlēties tos priekšmetus, ko viņš grib apgūt padziļināti, lai "šī izvēle būtu reāla un skolā būtu iespējams ar pedagogiem nodrošināt šīs izvēles, jābūt minimālam skolēnu skaitam, lai tas vispār efektīvi strādātu,” skaidroja Šadurskis.

    Tiesa, varētu būt arī izņēmumi: ja 25 kilometru rādiusā ap skolu nav izglītības iestādes, kas nodrošina līdzīgas programmas, vidusskolas slieksnis varētu būt 60 skolēni.

    Tāpat varētu pastāvēt arī mazas skolas ar ļoti augstiem kvalitātes rādītājiem, norādīja IZM valsts sekretāra vietniece. Un ministrs piebilda – ja skola atbilst kvalitātes kritērijiem, parādās jautājums, kā to uzturēt. Ja skola atbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, ir citi mehānismi, kā nodrošināt kvalitāti. Bet ir daudz vienkāršāk nodrošināt kvalitāti, jo lielajās skolās iespējams skolotājiem nodrošināt augstāku atalgojumu, skaidroja ministrs.

    Izmaiņas būs pakāpeniski 

    Šādus vidusskolu kritērijus varētu ieviest divos pakāpienos – katrs trīs gadu garumā.

    Pirmajā pārmaiņu posmā iecerēts veidot divas grupas: visā Latvijā skolām slieksnis būtu divas paralēlklases ar 25 skolēniem, bet izņēmuma gadījumos - vismaz 60 audzēkņi.

    Savukārt otrajā posmā, ko IZM cer noslēgt līdz ar kompetenču pieejā balstītas izglītības ieviešanu 2023.gadā, tiks veidotas trīs grupas. Četrās lielākajās pilsētās slieksnis būs 225 skolēni vidusskolā jeb trīs paralēlklases, pārējā valsts teritorijā – 150 skolēni, bet izņēmumu gadījumi varētu būt ar 75 bērniem, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Papule.

    Visas skolas, kas kritērijus neizpilda, neslēgšot, bet tām nopietni būs jādomā par nākotni. Piemēram, Rīgā esot apmēram 40 izglītības iestādes, kas neatbilst šādiem kritērijiem, Daugavpilī - četras, Ventspilī un Jūrmalā - trīs, Rēzeknē un Kuldīgā - divas.

    Izglītības ministrs arī uzsvēra, ka minētie kvantitatīvie kritēriji ļautu vidusskolu skolotājiem palielināt “stundas cenu” par apmēram 45%.

    Tādējādi par pilnu likmi skolotājs saņemtu atalgojumu apmēram tūkstoš eiro mēnesī.

    Kā ziņots, patlaban Izglītības ministrija veic pētījumu, kura mērķis ir nodrošināt objektīvus datus, balstoties uz kuriem pašvaldībām būs iespēja veidot optimālu skolu tīklu. Pētījuma gala ziņojums plānots šā gada oktobrī.

    Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure gan norādīja – ceturtdien prezentētas idejas, par kurām iepriekš nav diskutēts, tādēļ jautājumu esot vairāk nekā atbilžu. "Mēs neesam tie, kas saka, ka jāuztur nekvalitatīvas skolas, viennozīmīgi tādas vidusskolas nav vajadzīgas. Taču, ja mēs tā vienkārši paziņojam, ka kvantitatīvais kritērijs nosakot 20-25 [bērni], tad kāds ir mērķis? Vai mērķis ir Latvijas depopulizācija? Jo būs reģioni, kur tādu skaitu arī reģionālajos centros nevarēs nodrošināt šos 50 bērnus jeb divas paralēlklases," sacīja Dundure.

    Ministrija gan norāda – paredzēti arī dažādi izņēmuma gadījumi. Pagaidām ministrijas piedāvātajiem kritērijiem arī ir tikai rekomendējošs raksturs, un būs jāveic liels pašvaldību pārliecināšanas darbs, lai tos īstenotu. Ir plāns vēlāk kritērijus iestrādāt Ministru Kabineta noteikumos, taču pirms tam jāveic izmaiņas izglītības likumā, kas dotu valdībai deleģējumu noteikt minimālo skolēnu skaitu pašvaldībām piederošās skolās.

    Savukārt šā gada jūlijā IZM publiskoja skolu interaktīvo karti, kas uzrāda būtiskas atšķirības starp eksāmenu rezultātiem pilsētās un laukos, un skolēnu skaita proporcijās pret skolotājiem. Turklāt redzams, ka skolēni arvien biežāk izvēlas mērot arī garākus ceļa posmus, neizvēloties mājām tuvāko skolu.

    Arī vēstīts, ka 2015.gada oktobrī valdība atbalstīja kritērijus par minimālo skolēnu skaitu 10.klasē - novada pilsētās 10.klasi var atvērt, ja tajā ir vismaz 18 audzēkņi. Divu gadu pārejas periodā noteikts, ka mazākās skolās novados 10.klasē var būt desmit skolēni, bet pēc tam - ne mazāk kā 12.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti